Laiks tumšs, lietains, ne sevišķi patīkams. Ja kādu dienu nelīst un vēl parādās saulīte, tad ap sirdi kļūst priecīgāk un dzīve rādās gaišāka. Lietainās un vējainās dienas ir vēl drūmākas, kad dzird baumojam, ka ministriem pacelšot algas, arī deputāti nepalikšot bešā.
Atklājas šmuces un krāpšanās ar elektrības maksājumiem. Pie pensijas pielika, nu var celt arī sev algas. Tikai naivs jautājums, kad būs diezgan? Nekad! Par kādu vidējo slāni var būt runa?! Mums ir tikai bagātie un izdzīvotāji. Žēl, ka tā.
Labi, ka vēl mēs, izdzīvotāji, paši cenšamies savā labā ko darīt. Vecsaules pagasta pensionāru grupa nervu atslābināšanai meklē kaut ko skaistu, interesantu, vēsturisku. Šovasar ekskursijas sākām jau maijā un beidzām oktobrī. Ir tik daudz redzēts, uzzināts un izstaigāts, ka pašiem neticas, ko esam ieguvuši, arī daudz ko sapratuši. Dzīve ir tikai viena, un tā pati tikai tik gara, cik ierakstīts likteņa grāmatā.
Bija ekskursija uz Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju, uz Liepāju. Baudījām Dzejas dienas Bruknas muižas Kalna svētību kopienas Baltajā zālē. Ir izstaigāts Doles zvejas muzejs, redzēts pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes muzejs «Aučos», Edvarta Virzas muzejs, Bauskas muzejs un vēl, un vēl. Ekskursijas nobeidzām Andrejmuižā. Par to visu varētu stāstīt un stāstīt, ko cilvēki dabū gatavu.
Vecsaules saieta namā 4. novembrī dzejnieces Sandras Grīnbergas un dziedātāja Kaspara Krastiņa kopīgais sarīkojums bija ļoti saviļņojošs. Dziesmas sauca gan līdzi dziedāt, gan celties kājās un griezties valsī. Mīļš paldies par to.
P. S. Mūsu «Bauskas Dzīvei» pagājušajā dzimšanas dienā vēlu izturību, tās veidotājiem veselību un, protams, lai mēs to varētu ilgi, ilgi lasīt.
Kad izlasu avīzi savu,
Tie ikdienas svētki mazliet.
To cītīgi lasu, priecājos, skumstu
Un gaidu, kad atkal būs.
