Trijās tiesu instancēs kooperatīvā sabiedrība «Bauskas rajona Patērētāju biedrība» tiesājās ar pilsētas Domi par īpašuma tiesību atzīšanu uz namiem Bauskā, Rātslaukumā 1, 3, 4 un Plūdoņa ielā 9.
Trijās tiesu instancēs kooperatīvā sabiedrība «Bauskas rajona Patērētāju biedrība» (RPB) tiesājās ar pilsētas Domi par īpašuma tiesību atzīšanu uz namiem Bauskā, Rātslaukumā 1, 3, 4 un Plūdoņa ielā 9.
Darījums bija likumīgs
30 gadu šīs ēkas atradās rajona Patērētāju biedrību savienības (RPBS), tagad RPB īpašumā, par ko Patērētāju biedrība maksāja ēku nodokli un apdrošināšanas maksājumus. Toreiz, 60. gadu vidū, Bauskā trūka telpu tirdzniecības uzņēmumu izvietošanai. Pilsēta nespēja uzturēt nolietotās ēkas vai uzbūvēt tirdzniecības uzņēmumus. To apņēmās izdarīt RPBS, nopērkot šīs ēkas no valsts ar mērķi tās rekonstruēt, lai Oktobra laukumā izveidotu tirdzniecības centru. Šo darījumu atbalstīja pilsētas un rajona amatpersonas.
Ar pilsētas toreizējās Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu 1965. gada 15. septembrī ir atļauts pārdot RPBS Rātslaukuma ēkas un māju Plūdoņa ielā. Šis lēmums 1966. gada 22. februārī apstiprināts Bauskas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejā, norādot, ka par ēkām RPBS jānorēķinās ar valsti līdz 1968. gadam. Tajā pašā sēdē tika izveidota komisija, kuras uzdevums bija noteikt ēku faktisko vērtību. Pēc komisijas sastādītā akta 1966. gada 28. martā redzams, ka ēkas nocenotas par 55636 rubļiem. Šo naudas summu noteiktajā laikā RPBS iemaksājusi valsts ienākumos, tādēļ 1966. gada aprīlī sastādīts nodošanas un pieņemšanas akts, pēc kura pilsētas Namu pārvalde nodevusi nopirktās ēkas RPBS iekļaušanai tās bilancē un pieņemšanai valdīšanā. Visus šos gadus neviena persona, ne arī valsts institūcija nebija apstrīdējusi RPB īpašuma tiesības uz ēkām, kas tika iegūtas likumīgā darījumā.
Kad 1997. gadā RPB vēlējās savas īpašumtiesības nostiprināt Zemesgrāmatā, tai likumīgā kārtā nācās lūgt Zemgales apgabaltiesu atzīt īpašumtiesības uz ēkām, kas tika nopirktas pirms 30 gadiem. Tiesas sēdē, kas notika 1998. gada 8. decembrī, kā līdzatbildētāji piedalījās arī Valsts Nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) pārstāvis un rajona Padomes pārstāvis. VNĪA pārstāvis prasību atzina, nepretendējot uz minētajām ēkām, ko RPB ieguva īpašumā par noteiktu samaksu.
Ēkas pārdotas valsts un sabiedrības interesēs
Bauskas pilsētas Domes pilnvarotā pārstāve Mārīte Zaķe un arī rajona Padomes pilnvarotais A. Ponomarjovs šo prasību neatzina. Vēl divās tiesu instancēs sākās tiesāšanās, kas strīdīgo pušu dalībniekiem prasīja daudz nelietderīgi izlietota laika un līdzekļu. Iebildumus mūsu vietējās pašvaldības pārstāvji motivēja ar tolaik nesastādīto pirkšanas un pārdošanas līgumu, apšaubot rajona izpildkomitejas lēmuma likumīgo spēku un lēmumos meklējot pretrunas ēku norādēs.
Taču Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, novērtējusi tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, atzina, ka Bauskas RPB prasība ir pamatota un apmierināma. Ēkas pārdotas valsts un sabiedrības interesēs. Tās tolaik bija nolietojušās, un valsts remontus nevarēja uzņemties, turklāt Bauskā bija nepieciešams izveidot tirdzniecības uzņēmumus. Savā spriedumā Civillietu kolēģija (CK) norādīja, ka pilsētas un rajona pašvaldības pārstāvji sašaurināti tulko CK attiecīgo pantu normas par darījuma formu. Ēku pirkšana un pārdošana notikusi atbilstoši to laiku likuma prasībām. Tiesas kolēģija nosprieda atzīt RPB īpašumtiesības uz ēkām, kas atrodas Rātslaukumā 1, 3, 4 un Plūdoņa ielā 9.
Neapmierinās ar sakāvi
Kaut gan bija neapstrīdami pierādījumi un tiesas argumentācija, pilsētas Dome izmantoja savas likumīgās tiesības un par Zemgales apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedumu uzrakstīja apelācijas sūdzību Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai, kur šī sūdzība tika izskatīta 1999. gada 25. martā. Augstākā tiesa kritiski izvērtēja apelācijas sūdzībā izvirzītos pilsētas Domes argumentus par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, atzīstot, ka darījums ar māju pirkšanu tomēr ir noticis, tas ir izpildīts un atbilst tā laika likumdošanai – Civilkodeksa 42. un 44. punkta prasībām. Savā spriedumā LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta «Bauskas rajona Patērētāju biedrības» prasību apmierināja, atzīstot tās īpašumtiesības uz ēkām Rātslaukumā 1, 3, 4 un Plūdoņa ielā 9.
Iesniedz sūdzību augstākajai tiesu instancei
Jaunajā kasācijas sūdzībā, ko pilsētas Dome šoreiz uzrakstīja Latvijas Augstākās tiesas senāta Civillietu departamentam par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu, kā galvenais arguments sprieduma atcelšanai bija formulēts tas, ka tiesa nav piemērojusi tās materiālo tiesību normas, kuras bija jāpiemēro. Vairākus likumpantus mēģinot izskaidrot savā labā, Dome spriedumu lūdza atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātai citā tiesas sastāvā.
Šī kasācijas sūdzība LR Augstākās tiesas senāta Civillietu departamentā tika izskatīta 30. jūnijā. Pārbaudot lietas materiālus, senāts uzskatīja, ka Augstākās tiesas spriedums atstājams negrozīts, jo tas balstīts uz pierādījumiem, kas atbilst tā laika likumdošanai. Kasatora iebildumi, ka ēkas varēja pārdot tikai ar LPSR Ministru Padomes atļauju, nedod pamatu sprieduma atcelšanai, jo tiesa atzinusi darījumu par izpildītu. Prasība darījumu atzīt par spēkā neesošu nav celta un par ēku atļaujas saņemšanu pārdošanai bija jārūpējas izpildkomitejai, nevis atbildētājam lietā, kas uzskatāms par labticīgu. Seko spriedums, kas LR Augstākās tiesas Civillietu palātas 1999. gada 25. marta spriedumu atstāj negrozītu un Bauskas pilsētas Domes kasācijas sūdzību noraida.
Te varētu pielikt punktu, apsveikt uzvarētājus un izteikt līdzjūtību zaudētājiem, ja vien šī neauglīgā tiesāšanās nemaksātu bargas summas no Bauskas pilsētas pašvaldības budžeta, kas gan nav uzskatāms par Domes darboņu personisko īpašumu.
