Rajona Tiesa pērnā gada 10. decembrī nolasīja spriedumu iecavniekam Mārim Inkam pēc Krimināllikuma 116. panta par cita cilvēka tīšu prettiesisku nogalināšanu.
Rajona Tiesa pērnā gada 10. decembrī nolasīja spriedumu iecavniekam Mārim Inkam pēc Krimināllikuma 116. panta par cita cilvēka tīšu prettiesisku nogalināšanu.
Alkohols mieru nedod
Lai nomazgātu darba nedēļas sviedrus, Iecavas pagasta Zālītē dzīvojošais Māris Inka 2001. gada 5. maija vakarā izkurināja pirti. Atslābināšanās nolūkos tika iedzerts alkohols. Tā izraisītais nemiers vilināja vīrieti iziet piedzīvojumu meklējumos ārpus mājas. Pēc pusnakts miera nebija arī kaimiņu namā, te uzdzīvoja kāda kompānija. Svaigā gaisā bija iznācis šīs mājas saimnieks Aleksandrs Mikelis. Kad abi kaimiņi satikās, Aleksandrs aicināja Māri dzeršanu turpināt kopīgi.
Sveču gaismā atrod draudzeni
Mājā nebija elektrības, vien svece izgaismoja dzērāju kompāniju. Pustumsā Māris sastapās ar kādu iereibušu sievišķi un vienojās pamest kompāniju, lai pirtī nodarbotos ar seksu. Par pakalpojumiem Māris jau iepriekš sievietei samaksāja 50 santīmu. Ieguvusi naudu, «draudzene» vairs nepadevās Māra nodomam. Pieviltais vīrietis sadusmojās, sita viņai pa galvu, tomēr nespēja atņemt naudu, jo sieviete to bija norijusi.
Traģēdija notika pirtī
Neizdevies darījums Māri ietekmēja negatīvi. Lai noskalotu zaudējuma rūgtumu, viņš atgriezās pie kompānijas. Iedzēruši atšķaidīto spirtu, šoreiz uz pirti devās Māris un Aleksandrs, kura asinīs jau bija 4,95 promiles alkohola. Tik smaga reibuma pakāpē kaimiņam bija grūti noturēties kājās, un jau pašā pēršanās sākumā viņš apdedzinājās pie sakarsētiem akmeņiem. Sāpes alkohola apmiglotajās smadzenēs izraisīja agresiju pret pirts saimnieku. Ar saimniecības nazi, kas atradās pirtī, Aleksandrs mēģināja uzbrukt pirts saimniekam. Māris Inka bija mazāk dzēris un bija fiziski pārāks. Sākumā viņš Aleksandru centās apdullināt ar sitienu pa galvu, bet nazis vēl arvien bija pretinieka rokās. Tad Māris paņēma koka bomīti un sāka Mikelim sist pa galvu, kas savukārt turpināja lamāties un draudēja izvarot viņa audžudēlu un pašu nosist. Lai agresīvo kaimiņu apklusinātu, Māra sitieni kļuva arvien spēcīgāki, līdz cietušais nokrita zemē un sāka konvulsīvi raustīties. Nebūdams pārliecināts, ka Aleksandrs ir nosists, Māris Inka paņēma nazi. Dusmās viņš dūrienus neskaitīja, bet centās gulošajam krūtīs iedurt tā, lai to nogalinātu.
Slēpj nozieguma pēdas
Pārliecinājies, ka Aleksandrs ir miris, slepkava pirms rītausmas centās slēpt nozieguma pēdas. Ietinis līķi melnā polietilēna plēvē, viņš ar ķerru to aizveda līdz tualetes būdiņai aiz mājas. Tai blakus M. Inka izraka ap 1,5 metrus dziļu bedri, kur iemeta savu baigo nastu. Uzbēris nelielu zemes kārtu, noziedznieks uzmeta līķim smakojošus minerālmēslus, bet otrajā dienā tos papildināja vēl ar tualetes bedres saturu, lai suņi līķi nesaostu un tādējādi izvairītos no atbildības. Nogalinātā kaimiņa kapa vietu viņš pārvērta par komposta kaudzi, drēbes sadedzināja pirts kurtuvē un asinis no grīdas nomazgāja. Pēc tik «labi padarīta darba» M. Inka atgriezās Aleksandra mājās un apgūlās blakus kādai iereibušai sievietei.
Dēlu izrok no komposta kaudzes
Aleksandra Mikeļa māte savu dēlu meklēja visu nākamo nedēļu, bet M. Inka rādīja nezinīša seju, līdz ieradās policijas darbinieki. Lai gan liecinieki jauca gan laikus, gan notikumus, jo visi to nakti bija stiprā alkohola reibumā, pamazām noskaidrojās patiesība. M. Inkas vaļsirdīgo atzīšanos apstiprināja līķa apskate un savāktie pierādījumi notikuma vietā. Lai aizstāvētos no piedzērušā A. Mikeļa uzbrukuma, fiziski spēcīgākajam M. Inkam būtu pieticis ar naža izsišanu no rokas. Taču, pēc ekspertīzes rezultātiem, M. Inka bija izdarījis ne mazāk kā deviņus spēcīgus sitienus pa cietušā galvu, kas viņam nodarīja smagus miesas bojājumus, apdraudot dzīvību. M. Inkas nodoms bija tīša slepkavība, tādēļ viņš izdarīja vēl sešus naža dūrienus cietušā krūtīs. No šiem dūrieniem dažu minūšu laikā iestājās cietušā nāve.
Analizējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa uzskatīja, ka M. Inkas darbības ir pareizi kvalificētas pēc viņam inkriminētā likuma panta.
No 2001. gada 14. maija slepkava atrodas apcietinājumā, kur pēc tiesas sprieduma slēgtā cietumā viņam būs jāpavada astoņi gadi. M. Inka uz apsūdzēto sola sēdēja pirmo reizi, viņa vainu pastiprināja sevišķi smaga nozieguma izdarīšana dzērumā, tomēr noziedznieks savu vainu atzina un nožēloja. Tiesa piesprieda viņam atmaksāt arī sava upura bēru izdevumus.
Nebūdams apmierināts ar tiesas spriedumu, M. Inka to pārsūdzēja.
