Punduršpics savu sugasbrāļu vidū ir dzīvespriecīgs optimists. Tomēr aiz mazā, pūkainā tēla slēpjas drošsirdīgs sargs.
Divi vārdi
Kopš septembra iecavnieces Irīdas ģimenē mīt punduršpica kucīte. Suņuks kļuvis par pilntiesīgu ģimenes locekli, izveidojot attiecības ar mājas saimnieci kaķeni Zāru, pēc kuras stabules visi danco piecus gadus, un zilo kanārijputniņu Alfonu, kurš te mīt astoto gadu.
Lēmums par ģimenes pieaugumu pieņemts pēc vairāku gadu diskusijām, kopš ģimene sāka dzīvot privātmājā. Vērtējot dažādas suņu šķirnes, vienprātības nebija: citam patikuši Jorkšīras terjeri, kādam – zelta retrīveri, vācu aitu suņi un citi. Tomēr lielākās simpātijas bija pret punduršpicu.
Piemērotākais kucēns atrasts Līgatnes pusē. Nākamais grūtais uzdevums bija vārda izvēle. Ņemot vērā ciltsrakstu prasības, suns bija jāsauc vārdā, kas sākas ar burtu «Z». Izskanēja idejas par Zentu, Zelmu, Zanzibāru, tomēr neviens nešķita gana labs, tāpēc punduršpica meitenei «papīros» ir divi vārdi – Zepe Sofija. Savējie kucīti uzrunā otrajā vārdā.
Karalienes mīlulis
Vēsturiski punduršpicu priekšteči bijuši liela auguma špicu grupas Arktikas darba suņi, kurus izmantoja kamanu vilkšanai Islandē un Lapzemē. Selekcionētos mazāka auguma špicus Eiropā sāka izmantot aitu ganīšanai. Lielu ievērību punduršpici ieguva 19. gadsimta baigās, kad Anglijas karaliene Viktorija pēc ceļojuma Itālijā no Florences mājās pārveda pirmo maza auguma špicu Marko. Tas svēra 5,6 kilogramus, un ir pieņemts uzskatīt, ka tieši Marko ir punduršpicu ciltstēvs. Drīz pēc tam karaliene iegādājās vēl trīs mazizmēra špicus, nodibināja audzētavu un speciālisti sāka selekcionēt arvien mazākus špicus, izveidojot šķirni, kādu to pazīstam mūsdienās.
Punduršpics ir maza auguma dekoratīvais suns, kura ķermenis sver vidēji 1,4 – 3,2 kilogramus. Sofija pašlaik sasniegusi 2,1 kilogramu. Viņas biezais, krāšņais apmatojums ir sabuļādas krāsā. Mugurpusē vilna ir tumšāka, vietām melnīgsnēja, pie vēdera – gaišāka. Špiciem apmatojums var būt balts, brūns, melns, ruds vai divkrāsains.
Draiskais purniņš ar mirdzošām acīm, smaidīgu muti, noapaļotām austiņām, uz muguras drosmīgi uzmestā, kuplā aste piešķir špicam mīlīgu, krāšņu izskatu.
Punduršpics ir modrs, temperamentīgs un kustīgs sargs, kas izceļas ar lielu drosmi. Kad iecavnieku ģimenes mājas durvis veras vaļā, Sofija rejot signalizē, ka ievērojusi «iebrucēju». Tiklīdz pie apvāršņa parādās zināma seja, kucīte lielā ātrumā skrien sagaidīt atnācēju. Neļaudama noģērbties, viņa stiepjas pretī, lai sabučotu tuvos.
Kārtība mājās
Sofija no rītiem ir labākā modinātāja. Ja viņai izdodas ielēkt gultā, saimniekam par miegu jāaizmirst. Punduršpics ir draisks – lec virsū un cenšas padarīt mitru seju, ausis, nāsis, acis un muti.
Ja saimnieki nereaģē uz Sofijas uzmanības apliecinājumiem, kucīte savu nakts migu demonstratīvi paņem zobos un velk uz blakustelpu. Zeķes nedrīkst atstāt nepieskatītas – tās ir Sofijas mīļākās rotaļlietas. Punduršpics saimniekiem iemāca uzturēt mājās kārtību.
Lai suņuks būtu veselīgs, par to kārtīgi jārūpējas – jābaro ar speciālu pārtiku, lai arī Sofijas lielākie kārumi ir avenes un tomāti, regulāri jāmazgā, jāfēno un jāķemmē spalva, jāgriež nagi un jāmazgā zobi. Kucīte tiek aprūpēta kā dīva, pretī sniedzot pozitīvu emociju gūzmu un mājās gluži kā labais gariņš uzturot pacilātu gaisotni.
