Bērni ir neaizsargāti un ļoti jūtīgi. Katru sliktu vārdu, nevietā izmestu repliku vai greizu skatienu viņi, atšķirībā no pieaugušajiem, uztver tieši un ilgi pārdzīvo.
Bērni ir neaizsargāti un ļoti jūtīgi. Katru sliktu vārdu, nevietā izmestu repliku vai greizu skatienu viņi, atšķirībā no pieaugušajiem, uztver tieši un ilgi pārdzīvo. Asaras, iespējams, ir pat labāka reakcija nekā noslēgšanās sevī. Tie ir jaunas, bet jau pieredzes bagātas pedagoģes secinājumi, kas radušies pēc nesen Bauskā rīkotā jauno solistu konkursa “Bauskas balsis”.
Mūzikas skolotāja vada labi pazīstamu vokālo studiju, un konkursa laureātu vidū bija viņas vairāki audzēkņi. Sākotnējo prieku un sajūsmu ir nomainījuši pārdzīvojumi, neizpratne, vilšanās un asaras. Mana sarunu biedre turpina: “Es nezinu, kā lai pasargā bērnus no psiholoģiskas vardarbības, ko provocē anonīmas diskusijas interneta portālos. Pēc atsauksmēm, kas parādījās internetā pēc konkursa, audzēkņi ierodas mēģinājumos noskumuši un sarūgtināti. Viņi man uzdod jautājumus, uz kuriem pati meklēju atbildes – kādēļ cilvēki ir tik ļauni, kāpēc nepriecājas par dziedātāju panākumiem?”
Arī es esmu bieži domājusi par nežēlīgajiem cirtieniem, kādus anonīmi rakstītāji cits citam velta globālajā tīmeklī. Mūsdienās vārds ir kļuvis draudīgāks par zobenu. Draudzene mani cenšas mierināt un atgādina, ka vēl 19. gadsimtā latvieši attiecības centās noskaidrot, zvetējoties ar vālēm. Nekas jau nav mainījies, jo tagad vāli aizstāj smalks elektronisks mehānisms un iespēja savu naidu darīt zināmu pasaulei dažās sekundēs.
