Bauskas rajonā 1998. gadā bijuši seši, bet šogad jau divi gadījumi, kad apstiprinājies – dzīvnieki slimo ar trakumsērgu.
Bauskas rajonā 1998. gadā bijuši seši, bet šogad jau divi gadījumi, kad apstiprinājies – dzīvnieki slimo ar trakumsērgu.
Jelgavas vides veselības centra Bauskas teritoriālās daļas ārste epidemioloģe Tatjana Merankova stāstīja, ka pērn inficēts alnis atklāts Iecavā, lapsas ieskrējušas kādās mājās Dāviņos un Īslīces pagastā, divi jenoti Vecsaules pagastā, ar trakumsērgu saslimis suns Skaistkalnes pagastā.
Šogad traka lapsa ieskrējusi lauku sētā Mežotnes pagastā, pavisam netālu no Bauskas. Tur kontaktā ar dzīvnieku bijuši seši cilvēki. Aprīlī Rundāles pagastā mājas kaķis negaidot uzbrucis saimniecei. Atklāts, ka arī tas bijis slims ar trakumsērgu.
Epidemioloģe T. Merankova uzsvēra, ka visvairāk trakumsērgas gadījumu valstī fiksēts vasarā un rudenī, no maija līdz oktobrim. Cilvēkam vīruss ir nāvējošs, tas skar centrālo nervu sistēmu.
Ja iekodis, ieskrāpējis vai apsiekalojis mājas dzīvnieks, kurš piepeši mainījis uzvedību, ievainotā vieta rūpīgi jānomazgā ar ziepēm tekošā ūdenī. Steidzami jādodas pie ārsta. Mediķis nozīmē vakcinācijas kursu – sešas injekcijas augšdelma muskulī, pielietojot Krievijā vai Francijā izgatavotu vakcīnu. Ja kodums ir dziļš, papildus tiek ievadīts imunoglobulīns. Tiem, kuri bijuši kontaktā ar slimo dzīvnieku, vakcinācija jāsāk nekavējoties, kamēr nav trakumsērgas pazīmju. Tās var parādīties 9 līdz 60 dienu laikā pēc kontakta ar slimo dzīvnieku. Arvien stiprāk sāp koduma vai skrāpējuma vieta, locekļi tirpst, kļūst nejutīgi, sākas nieze, drudzis. Dažu dienu laikā slimība saasinās, attīstās paralīze, sirds aritmija, iestājas nāve.
Profilaktiski vakcinēties iesaka personām, kuras strādā mežā, veterinārajiem mediķiem, mežsargiem, zemessargiem, arī tiem, kuri ceļojot dodas uz teritorijām, kur fiksēta bieža saslimstība ar trakumsērgu. Vakcinācijas kurss paredz trīs injekcijas mēneša laikā, revakcinējoties pēc gada, vēlāk ik pēc trim gadiem.
Ar trakumsērgu slimam dzīvniekam ir neparasta uzvedība. Suns, kurš bijis agresīvs, piepeši var kļūt maigs un pakļāvīgs, tāds kā noreibis. Citam savukārt raksturīga nevaldāma agresivitāte, putas no mutes. Bieži šie dzīvnieki atsakās no ēdiena, grauž koku vai pat metālu. Savā vaļā palaisti dzīvnieki inficējas no citiem sugas brāļiem, visbiežāk klaiņojošiem vai meža zvēriem.
