Akciju sabiedrība «Balticovo» sākusi moderna putnu barības ceha pamatu būvi. Valdis Grimze, uzņēmuma ģenerāldirektors, vēsta, ka topošā ceha vietā 12 metru dziļumā ieracis latu, lai ražotne nākotnē nestu peļņu.
Akciju sabiedrība «Balticovo» sākusi moderna putnu barības ceha pamatu būvi.
Valdis Grimze, uzņēmuma ģenerāldirektors, vēsta, ka topošā ceha vietā 12 metru dziļumā ieracis latu, lai ražotne nākotnē nestu peļņu. Kapsulu ar novēlējumu nākamām paaudzēm plānotā ceha teritorijā ieliks pēc divām nedēļām.
Procesu regulēs ar datoriem
Aivars Janeks, «Balticovo» tehniskais direktors, vēstī, ka barības cehu var nosaukt par putnkopības uzņēmuma «sirdi», kam ir noteicoša loma kvalitatīva produkta – pārtikas olu – ieguvē. Svarīgas arī izmaksas. Tāpēc vadība un īpašnieki izvēlējušies investēt līdzekļus jauna ceha būvniecībai. Datorprogrammas uzraudzīta izejvielu dozēšana, arī malšanas, maisīšanas, transportēšanas un putekļu uzsūkšanas kontrole nodrošinās kvalitatīvas barības ražošanu.
Savukārt ceha «sirds» ir dzirnavas un maisītājs, kas šajā projektā tika izvēlēti visrūpīgāk. Vācu firmas «Buhler» ražotās vertikālās dzirnavas ir vispiemērotākās tieši dējējvistu barības ražošanai, jo malums ir vienmērīgs un tajā ir maz putekļu daļiņu, kas ir īpaši svarīgi, ja barība tālākā procesā netiek granulēta.
Speciāli pielāgo īpašu iekārtu
«Decembrī paredzēts saņemt tehnoloģisko iekārtu no Vācijas un dažos mēnešos to uzstādīt un iedarbināt. Tas nav viegls uzdevums, ņemot vērā, ka izejvielu un gatavās barības noliktavās paliek daļa iepriekšējo iekārtu, bet to vadība un kontrole ir ietverta jaunajā projektā. Izmantojot interneta iespējas, notiek regulāra tehniskās informācijas apmaiņa ar tehnoloģiskās iekārtas projektētājiem – firmas «Buhler» inženieriem Vācijā –, lai montāžas un iedarbināšanas procesu padarītu maksimāli prognozējamu,» situāciju raksturo A. Janeks.
Putnu barības cehs, kura celtniecību plānots beigt nākamā gada martā vai aprīlī, pilnībā atbildīs Eiropas Savienības (ES) direktīvām. Tad firma varēs nodrošināt ar pareizi sabalansētu, nepiesārņotu un kvalitatīvu putnu barību ne tikai sevi, bet arī citus putnkopības uzņēmumus tepat Latvijā, Baltkrievijā, Krievijā. Ceha projektētā jauda ir 45 – 50 tūkstoš tonnu gadā, bet uzņēmuma patēriņš – 37 tūkstoši tonnu.
Iekaros Eiropas tirgu
V. Grimze cerīgi raugās arī uz Eiropas tirgu. «2003. gadā ES valstīs stāsies spēkā Putnu labturības noteikumi. Tajos noteikts, ka jāpalielina būra grīdas laukums vienai vistai vai jāsamazina putnu skaits esošos būros. Izpildot šīs prasības, olu ražošana varētu kristies par 15 – 20 procentiem un būs olu deficīts,» tā V. Grimze.
Plānots, ka uzņēmumam no Eiropas Savienības SAPARD līdzekļiem pēc projekta realizācijas atmaksās līdz 50 procen- tiem no ražotnē ieguldītā miljona eiro. Ceha būvē kopumā tiks izmantoti aptuveni 1,200 miljonu eiro. Olu ražotājs pērn gūto peļņu – 378000 latu – nolēma ieguldīt attīstībā. Savukārt šogad uzņēmuma plānotā peļņa ir 190000 latu, apgrozījums – 7,941 miljons latu.
***
Fakti
2000. gada jūlijā 95,42 procenti «Balticovo» akciju iegādājās SIA «BCO», kuras īpašnieki ir «Balticovo» ģenerāldirektors Valdis Grimze un ASV reģistrēta firma «Invest Impex».
Patlaban Latvijā 12 olu ražotājuzņēmumi gadā iegūst aptuveni 420 – 440 milj. olu, tajā skaitā «Balticovo» – 220 milj. olu. Uzņēmums pērn no kopējā valstī saražotā olu daudzuma deva ap 50 procentu.
«Balticovo» Latvijas olu tirgus daļa pērn bija 55 procenti. 5 – 10 procentu uzņēmumā kopējās saražotās produkcijas tiek eksportēti uz Čehiju, Poliju, Igauniju, Lietuvu.
LETA
