Jau krietnu laiku esmu atteikusies no ilūzijas, ka ārsti līdzinās burvjiem, kuri spēj veikt brīnumus.
Jau krietnu laiku esmu atteikusies no ilūzijas, ka ārsti līdzinās burvjiem, kuri spēj veikt brīnumus. Daudzi jau no agras jaunības centīgi bojā veselību, tāpēc gadās, ka mediķi maz spēj palīdzēt.
Taču ir arī galēji smagas situācijas, kad pacients jūtas tiktāl vīlies savā dakterī, ka, neapmierināts ar ārstēšanas rezultātu, vēršas tiesā. Ja pacienta prasība tiek apmierināta un kaitējums veselībai vai kļūda palīdzības sniegšanā tiek novērtēta par vairākiem desmitiem tūkstošu latu, to nav iespējams izpildīt, jo dakterim tādas naudas nav.
Tāpēc, piemēram, ģimenes ārstu atbildības apdrošināšana Latvijā ir obligāta. Līdzekļi tai jāatrod no savas prakses ienākumiem. Dokuments par apdrošināšanu jāiesniedz sertifikācijas komisijā, kura dod atļauju atvērt praksi. Tā skaidroja Uldis Eimuss, Viduslatvijas slimokases Bauskas filiāles eksperts.
Uldis Eimuss atcerējās vairākus gadījumus, kad tiesā tikušas iesniegtas prasības, kas saistītas gan ar pacientu nāvi, gan kaitējumu veselībai. Pirms tam visi ārstēšanas gaitu raksturojošie dokumenti jāiesniedz Darbnespējas ekspertīzes un medicīniskās palīdzības kvalitātes kontroles inspekcijā, kas atrodas Rīgā. Tā dod slēdzienu, ar ko var vērsties tiesā.
Neapmierinātie pacienti ir vērsušies pie VS Bauskas filiāles speciālistiem, bet šīs instances ekspertu kompetencē nav ārstēšanas kvalitātes pārbaude. Tomēr slimokase var palīdzēt atrisināt konfliktu, kad ģimenes ārsts taupības, līdzekļu trūkuma vai citu iemeslu dēļ atteicis pacientu sūtīt uz kādu komplicētāku izmeklējumu.
Latvijā ir izveidota Pacientu tiesību aizsardzības biedrība (PTAB). Šogad tā esot saņēmusi vairāk nekā 400 pacientu sūdzību par mediķiem. Uz nopietniem tiesu darbiem pretendējot divas. Pārējās sūdzības lielākoties saistītas ar ārstu atteikumiem izrakstīt valdības noteikumos paredzētās bezmaksas zāles vai ar invaliditātes grupu piešķiršanu. Šādu informāciju «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» 22. novembrī sniegusi PTAB vadītāja S. Dauškane.
Loģiski būtu, ja pacients varētu saņemt kompensāciju arī tad, ja mediķis nav vainīgs, tomēr ārstēšanās laikā veselība ir nevis uzlabojusies, bet gan pasliktinājusies. Apdrošināšanai būtu jāpakļauj viss ārstēšanas process, jo pacients var ciest gan no ķirurga rokas, gan atveseļošanās procesā no nevērīgi apkoptas brūces inficēšanas, paslīdot un krītot uz svaigi mazgātas vannas istabas grīdas vai saaukstējoties nekurinātā slimnīcas palātā. Cik man zināms, pagaidām Latvijā nav apdrošināšanas sabiedrības, kas piedāvātu pacientiem šādu aizsardzību. Priecāšos, ja būšu kļūdījusies.
