Nākotnē prasme profesionāli rakstīt projektu būs vēl nepieciešamāka. Vairums attīstības programmu, kas mums tiks piedāvātas pēc iestājas Eiropas Savienībā, tiks orientētas uz projektu rakstīšanu.
Nākotnē prasme profesionāli rakstīt projektu būs vēl nepieciešamāka. Vairums attīstības programmu, kas mums tiks piedāvātas pēc iestājas Eiropas Savienībā (ES), tiks orientētas uz projektu rakstīšanu. Šis noteikti būs viens no visizdevīgākajiem līdzekļu piesaistes veidiem, attīstot mazās ražotnes. Šādu atzinumu izteikusi Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Eleonora Maisaka.
Trūkst iespēju iegūt izglītību
Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē «Latvija ceļā uz projektorientētu organizāciju» mūsu valsts tika minēta to vidū, kurā ir viszemākais kompetences līmenis projektu vadīšanā.
Latvijā tiek īstenoti daudzi lieli un nozīmīgi projekti, bet bieži vien to rezultāti ir neveiksmīgi. Netiek izmantotas plānošanas metodes, kas naudas plūsmu padarītu caurskatāmu.
Nepilnības projektu vadīšanā tiek skaidrotas ar to, ka Latvijā pašlaik šajā jomā netiek piedāvātas nedz akadēmiskās bakalaura, nedz maģistra un doktora studiju programmas. Notiek tikai kursi.
Nav kvalificētas institūcijas, kas koordinētu projektu vadīšanas izglītības programmas, nav arī apstiprināts projektu vadīšanas profesijas standarts.
Konferencē tika atzīts, ka nepieciešams, lai valsts pārvaldē strādājošie, kuru darbs saistīts ar valsts naudu, strukturāliem fondiem u. c., būtu kvalificēti šajā jomā ar atzītiem diplomiem.
Jākonsultējas un jāriskē
«Lauksaimniecībā jau tagad sekmīgi tiek piesaistīti līdzekļi SAPARD programmai un Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmai (NUAP). Pagājušajā gadā mūsu rajonā atbalstu guvuši desmit SAPARD projektu, NUAP programmai uzrakstīti deviņi, atbalstīti četri.
Kopš projektu rakstīšanas pirmsākumiem prasības šajā jomā nav īpaši augušas. Nacionālajos projektos daudzas lietas ir vienkāršotas, nav vajadzīgs plašs teksta izklāsts, toties tam jābūt precīzam,» skaidro E. Maisaka.
Viņa novērojusi arī izplatītākās nepilnības, rakstot projektus – iesniedzējs neprot novērtēt situāciju un konkretizēt sasniedzamos mērķus, jāmāk precīzi sastādīt piešķiramās naudas izlietojuma shēmu, sarežģījumus var radīt nesakārtota īpašumu tiesību dokumentācija. Kā galveno trūkumu E. Maisaka tomēr min nepietiekamu uzņēmību, jo metodiku un izziņas var saņemt, piemēram, Lauksaimniecības konsultāciju birojā.
«Iespēja gūt papildu informāciju būtu jāizmanto, jo katrai programmai, kam tiek rakstīts projekta pieteikums, ir savi nosacījumi. Kaut arī projekts netiek atbalstīts, tā rakstītājs paliek ieguvējs, jo ir iedziļinājies un izpētījis kādu īpašu jomu. Iespējams, ka tieši projekta gatavošana pamudina savā darbībā kaut ko mainīt,» saka E. Maisaka.
Viss ir iespējams
Vairāk nekā simt projektu uzrakstījusi un dažādām programmām iesniegusi Īslīces pagasta padomes attīstības nodaļas vadītāja Anita Skubiļina. Viņa ir sociālo zinātņu maģistre.
Pirmais projekts tapis četrus mēnešus, tas iesniegts Labklājības ministrijā. Iecere atbalstīta un guvusi 50 tūkstoš latu finansējumu.
«Projektu rakstīšana pamazām kļūst par azartisku nodarbošanos. Protams, ir jāpiestrādā, lai vienmēr būtu līmenī un prastu balansēt starp vēlamo un iespējamo. Projektā labi jābūt sasaistītām četrām lietām – mērķim, uzdevumiem, aktivitātēm un budžetam. Droši varu sacīt, ka projektu rakstītājs, «naudas racējs», strādā ar abām rokām. Viena – paša prasme visu sabalansēt, bet otra – iespēja saņemt līdzfinansējumu. Tāpēc pašvaldības ir mazliet labākā situācijā, jo saprāta robežās vajadzīgiem projektiem ir iespējams atrast līdzfinansējumu,» pieredzē dalās A. Skubiļina. Izplatītākās kļūdas viņas skatījumā ir: projekta pieteikumā nav izvērtēšanas plāna, kā novērtē tā gaitu; projekta budžetā aprēķinos uzrādīti neprecīzi skaitļi; pieteikumu iesniedzot atkārtoti, tas nav pārstrādāts, nav ievēroti iebildumi.
Būs sīva konkurence
«Lai konkurētu Eiropas projektu līmenī, nākotnē mums būs daudz jāmācās šajā jomā. Noteikti jāzina valodas. Un ne tikai angļu, bet arī, piemēram, franču. Ar zināšanu apguvi kavēties nedrīkst, jo var izveidoties situācija, ka esošu naudu neprotam paņemt, jo nespējam vajadzīgajā līmenī uzrakstīt projektu,» tā Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane.
***
Uzziņai
Seminārus un kursus projektu pieteikumu sastādīšanas, organizācijas un vadības jomā piedāvā sabiedriskā organizācija Zemgales nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centrs Jelgavā, Uzvaras ielā 8.
29. martā – NVO projektu rakstīšanas seminārs, maksa Ls 8,50;
Katru trešdienu no plkst. 12 līdz 18 konsultācijas projektu rakstīšanā bez maksas;
Divas reizes gadā Zemgales NVO atbalsta centrs rīko NVO projektu konkursus;
Centrā var saņemt informāciju un izdales materiālus par jaunajiem projektu konkursiem, par finanšu piesaisti.
Sīkāka informācija pa tālru- ni 3021910, 9802373,
epasts: .
***
Mīti
Par finansējuma meklēšanu:
Finansētāji to vien gaida, lai piešķirtu man finansējumu.
Jo vairāk naudas prasīšu, jo vairāk saņemšu.
Ja es saņemu finansējumu no viena finansētāja, man ir garantija nākotnē iegūt no viņa vēl vairāk.
Manas iespējas saņemt finansējumu palielināsies, ja es pārspīlēšu un melošu par savu organizāciju.
Maniem mērķiem jābalstās tikai uz finansētāja interesēm un vajadzībām.
Atteikums ir nelaime.
