30 raibu un baltu dekoratīvo baložu Rundāles pagasta «Blāzmās» lepojas ar māku izpatikt ikvienai dzīvai radībai.
30 raibu un baltu dekoratīvo baložu Rundāles pagasta «Blāzmās» lepojas ar māku izpatikt ikvienai dzīvai radībai.
Imitē «krītamo kaiti»
Dienā, kad pie Maldutu ģimenes viesojās «Bauskas Dzīve», stiprais vējš enerģiski pūta. Kas gan cits baložiem atlika, kā mitināties savā mājiņā un ar labām domām pašiem radīt siltumu. «Kas notiek, kāpēc pēkšņi saimnieks vēlas, lai mēs izlidojam drāšu žogotajā telpā?» baloži satraucās. Viņiem drīz kļuva skaidrs – lai par sevi atstātu labas atmiņas ciemiņiem, ir jāatklāj vienkāršais un daiļais skaistums. Ne velti senie grieķi balodi veltīja dievietei Afrodītei un romieši – Venērai.
Pāvu sugas baloži pavēra kuplās astes un izdomāja viesus mazliet pabaidīt. Tupot uz kociņa, viņi šūpoja galvu aizvien tuvāk astei, lai radītu iespaidu, ka tūlīt zudīs līdzsvars un viņi nokritīs zemē. Taču saimniece Marta Maldute paspēja izstāstīt, ka tā ir pāvbaložu sugas īpatnība. Tomēr pirms trim gadiem, kad putni tika atvesti uz šīm mājām, tiem izdevies sabaidīt saimnieku. Viņš domājis, ka baloži ir slimi, jo lidoņi gāzelējās. Šķitis, ka viņiem ir kas līdzīgs krītamai kaitei.
Kāpēc miera un draudzības simbols?
Saimniekiem baloži uzticas, jo viņi jau 20 gadu rūpējas par dažādu sugu dūjām, grāmatās meklē padomus, kā kopt mīluļus. Kaut arī reiz nemīlīgā cauna bez atļaujas atņēma dzīvību daudziem baložiem, tas neietekmēja Maldutu mīlestību un viņi brauca uz Lielvārdi pie kāda veterinārārsta pirkt Jakobīņu sugas īpatņus. Tur ļoti lielā telpā mājoja tik daudz baložu, ka pircējiem apžilbušas acis. Ārsts brīdinājis, ka ne visiem cilvēkiem viņš pārdod šos putnus. Taču, palūkojies uz Maldutu ģimeni, viņš secinājis, ka šie pircēji pratīs rūpēties par jakobīņiem.
Ignatam Maldutim baloži ir kā dzīvesprieka un pretsāpju tabletes. Ja sāp galva vai ir drūms noskaņojums, atliek doties pie putnu mājiņas, un viņi, ar mīlīgām actiņām pretī veroties, dāvina mieru, sāpes pazūd kā nebijušas.
Arī kāda leģenda vēsta, ka kara dievs Marss negājis kaujā tikai tāpēc, ka baložu mātīte viņa kara cepurē ievijusi ligzdu. Bargais karavīrs nespējis to iznīcināt. Karš ticis novērsts. No tiem laikiem balodis ir miera un draudzības simbols.
Savu mītni uzmana
Pavasaros baložiem esot nemierīgais mazuļu perēšanas laiks. Tad katrs tēviņš izvēlas draudzenīti un abi cītīgi vij ligzdiņu. Tikai žēl, ka putni neprot rakstīt, tad viņi pie savas ligzdas noliktu brīdinājuma plakātu – nepiederošiem ieeja liegta. Tādos brīžos, ja kāds balodis netīšām ielido svešā ligzdā vai neļauj mātītei un tēviņam mieru, perējot mazuļus, sākas kautiņš. Naktī parasti tēviņš uzturas ligzdas tuvumā. Aptuveni 18. dienā izšķiļas pirmais balodītis.
Mazuļiem gan ir labi, jo jau dažas stundas pēc piedzimšanas viņi liek knābīti vecāku mutē un barojas ar atrīto pienu. Taču piena izdalīšanās laiks mātei un tēvam nav ilgstošs, tas var būt līdz desmit dienām. Pēc tam putnēni aug strauji, un vecāki daļu barības atdod mazuļiem. Kad balodēni ir paaugušies, visai ģimenītei ļoti garšo zirņi un lēcas. Parasti pēc mēneša putni atkal sāk perēt.
Vēro īpašu teātri
Tagad baložu dzīvītē ir klusais laiks, ārā kļūst tumšāks un vēsāks, tāpēc putni retāk lidinās pa būri. Tie pieraduši, ka saimnieki sētā neļauj spārnus izvēzināt, jo no kāda stūra var draudēt zibenīga cauna vai vanaga straujais ķēriens. Kaut arī baloža acs spēj uztvert tikai tādus priekšmetus, kuri kustas vienā virzienā, tas viņiem netraucē no būra bez maksas vērot «teātri», kā sētā dažādu sugu fazāni, pāvi, vistas, pīles un citas radības dzīvo kopā. Varbūt tie pat redz, cik daudzkrāsains ir fazāns, jo tiek uzskatīts, ka baloži atšķir krāsu toņu nianses.
Reiz pie baložiem paciemoties bija ielaisti cālīši, uz tiem putni laipni nolūkojās un nedzina prom. Īpaši sabiedriski ir seši baloži, kuri dzīvo krātiņā kopā ar pīlēm un vistām. Tur dūju uzvedība ir izcila, jo putni nekad nekašķējas.
Braucot projām, «Bauskas Dzīves» korespondente vēlreiz palūkojās uz baložu būri, jo no tā patiesi staro miers un labestība.
Fakti
Pāvbaložu un Jakobīņu sugas baloži pieder Struktūrbaložu šķirnes grupai.
Pāvbaložu izcelsmes vieta ir Indija, tie ievesti Eiropā – vispirms 16. gs. Holandē, 17. gs. Vācijā. Ļoti izturīgi, reti slimo, labi pacieš klimata maiņu, teicami baro mazuļus.
Jakobīņi arī radušies Indijā. 16. gs. ievesti Eiropā. Slikti lido, izturīgi, maz slimo. Ļoti rūpējas par mazuļiem. Sliktās redzes dēļ bieži ligzdā saplēš olas vai ar kājām netīšām no tās izgrūž tikko dzimušus mazuļus.
Izmantota P. Rumana grāmata «Mājas baloži»
