Līga un Lana Spales ir pirmās dvīnes mammas Intas un tēta Aivara rados.
Līga un Lana Spales ir pirmās dvīnes mammas Intas un tēta Aivara rados.
Labprāt kļūst par saimniecēm
Mežgaļu pamatskolas devītās klases audzēknes dzīvo Brunavas pagastā, ģimenē, kurā pašu mazāko šokolādīti sadala piecās daļās, lai tiktu visiem bērniem. Mazākais brālītis Juris iemanījies saldumus slēpt zem spilvena un veļas kastē, tomēr arī viņš beigu beigās kārumus piedāvā pārējiem ģimenes locekļiem.
Līga ir par divpadsmit minūtēm vecāka nekā Lana un to atceras tad, kad gadās sastrīdēties. Tas notiek reti, jo meitenes ir ne vien līdzīgas ārēji, bet arī pēc rakstura. Viņām ir kopīgas intereses. «Dvīnes ir draudzīgas, izpalīdzīgas, centīgas mācībās. Īpaši viņas saista mājturība, algebra, zīmēšana,» teica meiteņu vecākā māsa Evita. Kad mamma ir darbā, virtuvē saimnieko dvīnes. Viņas rūpējas par vairāk nekā divdesmit istabas augiem, izmēģina kivi un arbūzu audzēšanu mājas un siltumnīcas apstākļos, strādā rokdarbus, šuj, peld, aizraujas ar datoriem, klasē organizē dažādus sarīkojumus.
Patīk, ja atskatās garāmgājēji
Līga un Lana sēž katra savā solā. Meitenes ģērbjas vienādi. «Viņas ir ļoti izvēlīgas un praktiskas. Trīs reizes apgrozīs drēbju gabalu, pirms nopirks,» sacīja dvīņu tēvs Aivars.
«Patīk, ja uz mums atskatās garāmgājēji,» bilda Līga un Lana.
«Dvīnes vienmēr ir bijušas mierīgas un nopietnas. Tomēr reiz bērnībā, ciemojoties pie vecāsmātes Kuldīgā, viņām kaut kas tik ļoti nav paticis, ka meitenes uzvilkušas mēteļus un teikušas, ka brauks uz Bausku. Izgājušas kāpņu telpā, bet atnākušas atpakaļ,» stāstīja dvīņu tēvs.
Lemj «ģimenes konsīlijs»
Dvīnes pēc pamatskolas absolvēšanas nolēmušas doties mācīties uz Rīgu. Viņu mērķis ir iegūt vidējo izglītību un arī profesiju. «Ja meitas gribēs izglītoties galvaspilsētā, es un sieva viņu izvēli atbalstīsim. Pirms tam, protams, sasauksim «ģimenes konsīliju» un apspriedīsim visus iespējamos izglītošanās plusus un mīnusus. Mēs neesam stingri vecāki. Sieva vairāk nodarbojas ar bērnu teorētisko, es – ar praktisko audzināšanu. Mūsu ģimenē bērniem neko neuzspiežam. Mārtiņam interesē kokapstrāde, un es negrasos viņu pierunāt, lai viņš kļūst, piemēram, par inženieri,» atzina tēvs.
