VELMA. Kilograms mīlestības mirdz veikalu skatlogā neona sirdis ar sarkaniem pušķiem un atlasa lentēm.
VELMA
Kilograms mīlestības
Mirdz veikalu skatlogā neona
sirdis
Ar sarkaniem pušķiem un atlasa
lentēm,
Un turpat blakus ir pieliktas
zīmes,
Ka mīlai beigsies derīguma
termiņš.
Kūst cenas, un jūtas kļūst lētas,
Jo atlaides ir visam, kas
pērkams,
Sverams, berams vai metros
mērāms…
———-
Vai iesvērsit simt gramu kaisles?
Kādu sauju mīlas kanēli
pieliekot klāt,
Prieka ledenes saberot turzā,
Es varēšu laimes rindā stāt.
Vēl šķipsniņu ilgu, vēl drusciņu
trīsu,
Mazliet viltīgas greizsirdības,
Nedaudz asaru, tūkstošiem smaidu,
Jo tikai Tevi es gaidu.
Gaidu, lai sajustu mākoņu mirkli,
Kam sniegpārslas dvaša ir lūpās,
Bet Tu tikai lasi un lasi man dzeju,
Ko nopirki kopā ar papīra sirdi…
Bet – lai vai kā –
Mīlas kilograms ir tikai manā kabatā…
GATIS ZOTOVS
***
tikai vēl vienu –
tu teici –
vienu vasaru
līdz ziemai…
un rudenī
beidzoties dienai
pienāk lipīgs rīts
un pielipis
neļauj pieskarties
nevienam
un nevienai
RŪDOLFS SAULĀJS
Vēlā stundā
Cik tālu jāaiziet,
Lai tevi atrastu!
Jau rudens vētrā lapas krīt
Uz mūsu iemītajām pēdām.
Es stāvu gaidīdams uz
atvasaras sliekšņa,
Kad sirmus matus var jau
samanīt.
Kādēļ tik vēlā stundā nāc,
Kad pagājis sen bula laiks!
Pie mana likteņa tu zvani
Un tagad aicini un sauc,
Un vēja brāzmās dun tavs vārds,
Un lapā krītošā tu skani.
No tava siltuma es apstarots.
Un reizē priecājos un reizē skumji,
Kad maniem mūža gājputniem
Vēl mirklis pacelties ir dots.
SANDRA CĪRULE
***
Zini
kaut kur tālu
kaut kur pamalē
saule aust
un mani sauc
lai nāku
Zini
kādi augļi
birzīs briest un
nokrīt zālē
manu roku
velti alkstot
Zini
pieskāriens
ir maģisks
tikai tiem kas
tic un
pretī sniedzas
Zini
velti
saukt pret vēju
tos kas jūru dzied –
dziesmas vietā
atskabargains kliedziens
ANDRIS KOPEIKA
Mīlestība vai…
Mīlestība laikam jau ir lepna,
Tā uzspļauj visam,
It īpaši visādiem svētkiem!
Kāpēc?
Tā neizvēlas tos,
Lai uzziedētu.
Tā vienkārši uzliesmo
Un deg, un kairina, un ārdās.
Vienalga, kas tā par dienu.
“Līdz spuldzei”, kas tie par
svētkiem!
Tā vienkārši ir, un basta.
Mīlestība ir mīlestība.
Nereāla, neaptverama, nerāmjota.
Tā vienkārši ir.
Un tu?
Vai esi kādreiz to baudījis,
Atdevies tai?
Vai vienkārši…
AINA MEDNE
Pie saknēm
Laikā,
Kad nelietība
Zied kā driģene dārzā,
Laikā,
Kad varenie ērzeļi
Zviedz un spārdās,
Laikā,
Kad bāleliņus,
Viltīgos blēžus,
Sauc vārdā,
Latvieti,
Turies pie saknēm,
Kur viss –
Senču elpa
Un atmodas debesis!
SINDIJA ZOTOVA
***
pasakainā tēlā
iejuzdamies kā varonis
visus tu apžilbini
ar žilbinošo krāsu
pile nopil pa pilei
sarkanais uz melno –
un tevī pašā
nav nekā…
INĀRA DRUVA
Par mīlestību nerunāsim
Par mīlestību nerunāsim,
Par mīlestību pateikts viss.
Ir visi vārdi izrunāti,
Bet ugunskurs nav izdzisis.
Par mīlestību nerunāsim,
Vien mūzikā to izteikt var,
Ko kaisles varā jūtas spēlē
Un gavilēdams dziesmo gars.
Par mīlestību nerunāsim.
Nevienā mēlē neizteikt,
Ko kvēlē apliecina lūpas,
Kad sakļaujas tās mīļo sveikt.
Par mīlestību nerunāsim,
Ja tikai skatiens nenodos,
Ja tikai pieskāriens kāds
nejaušs
Un pulss, kas pēkšņi
uzbangos.
SARMĪTE GAUSIŅA- ELKSNE
Mīlestības vēstules
Atnāc un pasaki man ar vārdiem,
Sūti man smaržu vai vēju,
Bet labāk gan vēstuli atsūti man.
Vēja šalkas un čuksti aiz loga,
Lietus piliena pieskāriens vēss.
Balti mākoņi debess klajā,
Ziedu smarža, kas glaužas kā zīds.
Ābeles zars manā logā –
Tik briestošs un devīgs, un smags,
Sārtie augļi kā sveicieni karsti –
Kāds sevi atdodošs prieks!
Mīlas vēstuļu man bez skaita.
“Priecājies, mīli!” tās teic.
Atnāc un pasaki man ar vārdiem,
Bet labāk gan vēstuli atsūti man.
SINTIJA MATULĒNA
Elfs un puķe
Ilgu puķe
Liedagā tumšā,
Zvaigžņu spietā ieskauta,
Elfa vārdos ieklausās.
Ar maigu pieskāriena devu
Notrauš elfs no puķes ledu,
Noglāsta tai lapu zaļu un
Ar klusu vārdu projām skrej.
Ar plašu smaidu sejā
Elfs puķē mieru rod.
Kaut pērkons dimd,
Kaut rūsa mirgo,
Ir labi, kad tev blakus
Smalka, zila puķe zied.
GUNĀRS BOGDANOVS
***
dzeltenos laukos pienenes
iekrāso tavas kājas
tavas gūžas
un zeltaina rasa
uz rītu
iemirdzas tavās lūpās
pagātne bez tevis šodiena
ir nicināma smaida vērtē
es vērtēju
sevi
kam izcilam
blakus…
DAGNIJA GASŪNA
Ar Tevi
Tikai
vienu laimīgu mirkli
tikties ar Tavām lūpām.
Tikai
vienu laimīgu brīdi
lidot kā pieneņpūkām.
Tikai
vienu laimīgu dienu
ļauties zeltsaules šūpām.
Tikai
vienu laimīgu mūžu
ar Tevi. Ar Tevi. Ar Tevi.
***
Tādās naktīs, kad nenāk miegs,
iebrienu atmiņu pļavā, –
tajā puķes tik koši zied,
smilgas kā aicinot klanās.
Tauriņi virpuļu virpuļiem iet,
sapņu zirgi tur ganās,
zālēs slēpusies, grieze griež
vasarai vāku vaļā.
Tādās naktīs, kad nenāk miegs,
atkal vasarā esmu, –
saules zeltu ar jūras smaržu
vienmēr līdzi sev nesu,
liepu ziedos ar medus garšu
klausos, kā bites spieto.
Piedod, ka nevaru no tā visa
šobrīd neko Tev iedot!
LILIANA SKUDRA
Vecmāmiņai
Mīļas, gādīgas rokas
Šūpo, auklē un lolo.
Maigas un siltas lūpas
Puķēm padod ziņu –
Sapnī apciemot sīkaliņu.
Krāsu spēles.
Toņu un pustoņu zibu.
Sauli. Ēnas. Lietutiņu.
Gribu. Gribu.
Saule debesīs.
Puķes un koki.
Mīļas, gādīgas rokas.
Viņa! Viņa!
Mana vecmāmiņa.
AIJA ČEPULE
Acis
Tavas gaišzilās acis
Visur pavada mani.
Viens mirklis, kurā
Ietverta mūžība ir…
Tavās acīs
Skatos es tagad.
Redzu, cik gaišs un
Skaists cilvēks esi Tu.
Daudzas acis
Ik dienu es redzu,
Tomēr tādas kā Tev
Tikai retajam ir.
Un es lūdzu
Dievu ik dienu,
Lai tās ilgi
Dzīvi redzētu vēl.
KAIVA KRŪZE
Mīlestības pieskāriens
Plaukst dārzos sārtas rozes,
Un mīlestība dzimst,
Bet klusu, klusu sirdī
Man ilgas nenorimst.
Mazs taurenītis lido,
Tas prieku vēstī mums.
Pa zemi laime staigā,
Un zils ir debesjums.
Bet divas mīļas rokas
Man liegu glāstu sniedz
Un priecāties par dzīvi
Nekad tās neaizliedz.
