Manis vēl nav, es tikai būšu – rīt par rasas lāsi es kļūšu, kas nejauši iebirs tavās skropstās, raugoties smilgās, kas vējā lokās.
DAGNIJA GASŪNA
Būšu
Manis vēl nav,
es tikai būšu –
rīt par rasas lāsi
es kļūšu,
kas nejauši iebirs
tavās skropstās,
raugoties smilgās,
kas vējā lokās.
Rīt par saulgriežu
puķi es būšu,
kas mirkli pieskarsies
tavām lūpām,
ļaujoties dejas
līganām šūpām.
Rīt par Jāņu nakts
brīnumu kļūšu –
reibušas zvaigznes
tev matos bēršu,
solīšos tava būt
visu mūžu…
Manis vēl nav.
Es tikai būšu.
Tālu
Tālu vēl rudens –
visa vasara priekšā, –
dienās – tauriņu dejas
un naktīs – zvaigznes
uz sliekšņa.
Es esmu tālu
no ziedēšanas,
es vēl plaukstu,
tikai nejauši neuzpūt
elpu man aukstu.
SINTIJA MATULĒNA
Pretrunīgais vējš
Maiga vēja vēsma
Pieskaras trauslajam bērza zaram,
Un kā mierinādams tas ausī čukst
Maigus vārdus,
Kas dzīvi laimīgu vērš…
Vējš pļavā stāj
Un apciemo neaizmirstulīti,
Tikko dzimušu,
Kas klusām pļavas vidū zied
Un gaida vēju, kas noglāstīs to.
Priežu zari bargā Jūras vēja
priekšā liecas
Un lūdzas, lai nepātago,
Bet Jūras vējam vienaldzīgas
priedes,
Kas pie viņa kājām krīt.
Tas aso pātagu priedēs
Ar baudu cērt…
Bet priedes klusu spēs ciest,
Jo zina –
Maigais vējš brūces sadziedēs.
AINA MEDNE
Skice
Šis pavasaris
Nāk ar vēju,
Tiek pētīts, vērtēts,
Celts un svērts.
Bet prezidente
Sauc uz sēju.
Ir dzīvs,
Kas vēl nav notērēts.
Siltumā
Aiziet maijs
Ar ievas smaidu,
Lakstīgalu
Padusē.
Mīlestība
Paliek te –
Papardītes
Dvēselē.
Jūnijs nāk,
Un svelme palo,
Zeme, zāle,
Akmens zied.
Jasmīns rasā
Sevi skalo
Tīru.
Arī Jāņu naktij vajag
Baltu vīru.
INĀRA DRUVA
Elvīrai Mežsargai
Dāvana
Es gribu tev vasaru dāvināt
Ar sīkputnu gavilēm skaļām,
Ar ūdeņu čalām tai mūzikai klāt
Un kurkstošām vardītēm zaļām.
Kur līgo un spīgo, un danci griež,
Un pīpenes sasprauž sev matos,
Lai jāņtārpiņš papardēs
gaismiņu vieš
Un pilnmēness lai uz to skatās.
Es gribu tev vasaru dāvināt
Tik smaržīgu, mīļuma pilnu,
Ka ļaunuma dadzis tev nepielips klāt,
To atvairīs maiguma milna.
Šonakt
Par vienu mēness apelsīnu,
Ko ļauts man šonakt nobaudīt,
Es dodu visu miega vīnu,
No krūkas ļauju zemē līt.
Ne pilienu sev neatstāju,
Nav žēl man visu izlaistīt,
Kad mēness apelsīns pār māju
Kā gatavs auglis lejup krīt.
Es apakšā tam turu plaukstas –
Varbūt man noķert izdosies,
Bet nepieejams augstu, augstu
Tas mūžam manu skatu sies.
AIJA ČEPULE
Atradums
Es meklēju stīgu, ko vasara nes,
Rozi ar skaistāko ziedu,
Kamīnu gribēju atrast es,
Kur uguns met glāstošu liesmu.
Viņu es atradu vakarā vienā.
Zvaigznes pār plecu man krita.
Gulēja pļava miglā kā pienā,
Pāri tai kopā mēs bridām.
Stīga raisīja burvīgas skaņas,
Tramīgi smaržoja zieds,
Uguns sildīja krūtis manas,
Cik labi tā kopā ir iet!
LILIANA SKUDRA
Ikdienas eņģeļi
Mans prieka eņģelis
Līkām kājelēm tekā blaku,
Par labu atzīdams visu,
Ko saku,
Dedzīgi luncina asti.
Mans gaismas eņģelis
Mīkstām pirmsjāņu lapām
Ikrītiņu notīra rūtis
Un no saules un galotņu
augstumiem
Gaisa bučas mīlīgi sūta.
Mans draudzības eņģelis,
Piespiedis degunu stiklam,
Skaita smilšainā taciņā
Iemītās pēdas –
No kaimiņu mājas,
No tāliem radiem,
No aizokeāna.
Visas uz manu pusi,
Nevienas sāņus.
JĀNIS ŠIŠLO
Bāka
No zemes raga tālā
Šurp sārta blāzma vijas.
Vien sirdij saklausāmas
Plūst asins melodijas…
Kā saltu mūri apkārt
Triec bāka savu staru,
Un aiznāvētās krūtīs
Tā glabā brīvo garu.
Vēl sāļāku no prieka
Es pieraudātu jūru,
Ja bāka šonakt taptu
Par Dieva ugunskuru…
***
Ēnu drumslās saplīst dienas kauss,
Paliek gaisma krūšu dzīlēs zaļās.
Piedzimst vakars, dūmakains un gauss,
Patiess prieks kā vāts līdz galam vaļā…
Zeme upi, gaisma sirdi dzen,
Atbrien kumeļš sapņu pļavās manās.
Un tā dziesma, aizmirsta kas sen,
Tā kā teliņš govju saimē ganās…
SINDIJA ZOTOVA
***
zem tilta vīrs
skafandrā tērpts
skaita mirkļus
un pīpi velk
rejošs suns
bez rīkles viņš
un tauta uzsmej
šī suņa sāpei
bet es…
vien uzreju
šādai pasaulei
***
rīts mostas
no vakardienas
vakara
nolietota trompete
pamesta zālē
samāksloti smīn
papardes zieds
laiks kaimiņa
bērniem
vainagus pīt
IVARS KĀRKLIŅŠ
Vasarsvētki
Tūkstoš veidos mīla ienāk,
Tūkstoš ziediem zeme zied;
Bites pirmo medu ievāc –
Tūkstoš balsīm dziesmu dzied.
Kaut vēl lauki dzeltenzvīļie
Ievu smaržas noreibumā,
Baltās ābeles kliedz: “Mīliet!
Lūdziet Dievu svētā skubā!”
Vasarsvētki! Gara spēkā
Zied viss, necerot neko.
Drīkstam ticēt dīgstam sēklā,
Rudenī nākt augļos kost.
Vasarsvētki! Gara spēkā,
Draudze, mosties! Dievu teic,
Lai tu stipra paliec vētrā,
Darbu Dieva godam veic!
Vēl ir jāmodina ļaudis,
Kuri dziļā tumsā iet,
Lai redz katra dzīvē augļus –
Lai var tauta laimē diet!
OLITA SIMAŠKO
***
raibi tauriņi un raibas pļavas
raibas lapas ko vējš kaudzēs
pūš
katram daļu no raibuma sava
ir atvēlējis mūsu mūžs
bet varbūt viss otrādi gluži
ir patiesībā nekā šķiet
varbūt ka mūsu mūži
no tauriņiem raibi tiek
RŪDOLFS SAULĀJS
Dvēseļu dārzā
Mēs visi piedzimstam
Ar mazu dvēselīti pūrā
Un bikli raugāmies
Pār šūpulīša malu,
Kā māte
Pieliekusies
Smaidošām un miklām acīm
Aicina mūs nebaidīties,
Droši doties
Dvēselīšu dārzā –
Kā saule vakaros,
Kad iebrien jūrā.
Ar mīlestību loloti,
Mēs dārza zālei ļaujam,
Lai svētī mūs.
Un, mūžu sākot,
Vienos priekos
Uzdziedam
Ar balsi skaļu.
Bet dvēselei,
Kas dvēselītei
Atdos viņas daļu?
Ar gadu nastu skauti,
Gan kādreiz pamanām,
Ka mūžu nevadām pa īstam.
Cits cita dzīvi skaužam,
Gan nicinām un graujam,
Ka dvēselīšu dārzā
Ziedus nemīlam,
Bet pļaujam.
