Aizraušanās. Vecmāmiņa atklāj mazmeitas dotības.
Aizraušanās. Vecmāmiņa atklāj mazmeitas dotības
Sintija Matulēna ir Bauskas rajona literātu apvienības jaunākā dalībniece. Meitenei ir 16 gadu, viņa mācās Codes pamatskolas 9. klasē un aizraujas ar dzejoļu rakstīšanu. Jūtas kā savējā Vecmāmiņas Annas Strazdiņas pavadībā pirms pieciem gadiem Sintija ieradās literātu apvienības kārtējā sanāksmē, kas parasti notiek svētdienās laikraksta “Bauskas Dzīve” redakcijā. Meitene uzreiz sevi pieteica kā pilntiesīgu interešu grupas dalībnieci, jo vecākajiem kolēģiem nodeva vērtēšanai trīs dzejolīšus. Viens no tiem – “Dzejnieks” – drīz vien tika publicēts rajona avīzē. Kopš tā laika Sintijas dzejoļi laikraksta Literārajā lappusē parādās regulāri. Savu darbu publicēšana nepavisam nav meitenes pašmērķis: “Literātu tikšanās es apmeklēju, lai sevi pilnveidotu, bet dzejoļus rakstu savam priekam, jo tā varu vislabāk parādīt attieksmi pret pasauli un izjūtas. No pirmā iepazīšanās brīža literāti mani uzreiz pieņēma par savējo. Viņi sarunājās ar mani kā domājošu cilvēku, nevis kā mazu bērnu. Man neizdodas nodarbības apmeklēt regulāri, bet cenšos, jo šajā vidē gūstu patīkamas emocijas un daudz noderīga.” Dievs un daba Meitenes vecmāmiņa patiešām ir pelnījusi jaunu talantu atklājējas godu. Kad mazmeita mācījās sākumskolas klasē, Anna Strazdiņa ievēroja, ka viņai veikli padodas radoši uzdevumi, jo īpaši – pantiņu sacerēšana. Sintija atceras: “Reiz vecmāmiņa “Bauskas Dzīvē” bija izlasījusi informāciju par rajona literātu apvienības sanāksmi, kurā aicināja piedalīties arī jaunus autorus. Viņa ieminējās, ka man derētu aizbraukt, un apsolīja pavadīt. Dažas dienas cītīgi nodevos dzejošanai un sacerēju vairākas vārsmas. Man šķita, ka būtu nepieklājīgi ierasties bez dzejoļiem.” Jaunā autore atzīst, ka dzejoļu galvenās tēmas ir Dievs un daba. Viņa piemetina, ka raksta tikai par to, ko pati ir izjutusi, nevis vienkārši spēlējas ar vārdiem. Daba ir mainīga, pārpilna noslēpumu un jaunu atklāsmju, bet Dievs ir garīgā dominante. Sintija pirmo reizi ir aizsūtījusi savus darbus nopietnam konkursam, ko rīko Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs. Par konkursu viņai pastāstījusi Codes bibliotēkas vadītāja Antra Ģēvele. Bibliotekāre, tāpat kā Sintijas vecmāmiņa, mamma un krusttēvs, ir cilvēks, ar kuru meitene var runāt par dzeju, piedāvāt savus darbiņus vērtēšanai un saņemt atbildes uz daudziem jautājumiem. Konkursa rezultāti vēl nav zināmi, bet viņa ir gandarīta par uzdrīkstēšanos. Mācās patstāvību Savus dzejoļus meitene ir lasījusi skolas sarīkojumos un rajona konkursa “Gada skolēns” finālsacensībās. “Es vēl neesmu pietiekami daudz lasījusi un analizējusi pazīstamu dzejnieku darbus un neorientējos jaunās paaudzes autoru dzejā, bet man ļoti patīk Klāvs Elsbergs. Noteikti centīšos iepazīt viņa dzeju labāk. Mani saista arī Rūdolfa Saulāja rakstīšanas manie re – viņa nopietnība un iedziļināšanās,” spriež meitene. Sintija ir ļoti atvērts un gaišs cilvēks. Ar viņu ir viegli sarunāties. To uzreiz ievēroja arī literātu apvienības ilggadējie dalībnieki. Vidējās un vecākās paaudzes dzejniekiem Codes meitene bija kā pirmā bezdelīga, jo apvienībā pakāpeniski sāk iesaistīties arvien vairāk jauniešu. Sintija pārliecinoši atbild uz jautājumu par to, cik noderīga viņai ir līdzdalība domubiedru grupā: “Esmu apguvusi prasmi sarunāties ar cilvēkiem, iejusties nepazīstamā vidē. Mācos būt patstāvīga. Ieklausoties pieredzējušāku cilvēku spriedumos, esmu pilnveidojusi arī profesionālās iemaņas. Tagad savos tekstos protu atrast kļūdas.
