Bauskas novada simboliku nolemts papildināt ar himnu. Līdz ar karogu un ģerboni to paredzēts nostiprināt saistošajos noteikumus. Tātad lieta nopietna, diemžēl novada muzikālās vizītkartes izraudzīšana nav nopietni sagatavota. Kāds nosaucis trīs dziesmas, divām no tām piedāvātas audioversijas, kur viena ir pašdarbnieciska ākstīšanās. Šo nevar dēvēt par labi pārdomātu konkursu, kurā jāiegūst labskanīga, dažādām dzīves situācijām piemērota, visiem līdzi dziedama un vienlaikus svinīga, tikai Bauskai raksturīga melodija.
Nesaku, ka piedāvātās muzikālās versijas nav nekam derīgas. Gata Zotova dziesmas modernie akcenti ir visnotaļ uzteicami. Melodijas atskaņošana šīs vasaras novada svētku noslēguma salūta laikā raisīja pacilājoši sirsnīgas emocijas. Ingrīdas Zuikas dziesmā ir pilsētu raksturojoša ģeniāla divrinde: «Mēmelei jāsatiek Mūsa, lai Lielupe top.» Citviet dzejā jaušams lētums, videoversijā dzied ko citu, nekā lasāms rakstītajā tekstā. Ja Ģederta Ramana kora dziesmai sagatavotu mūsdienīgu aranžējumu, rezultāts varētu būt labs.
Taču šīs nav vienīgās dziesmas, kurās Bauskas vārds ietērpts melodijā. 2008. gadā, gaidot Bauskas 400 gadu jubileju, komponists Hardijs Madzulis ar dziedātāju Loriju Vudu pilsētai dāvāja kompozīciju «Bauskas valsis».
Paziņa no Rīgas, izdzirdot par Bauskas himnu, jautāja: «Vai tie būs «Dzeltenie aizkari»?» Šī melodija daudziem asociējas ar Bausku, to izpilda mūspuses populārākā grupa «Dālderi». Mārketinga kampaņā uzsverot ilgas pēc dzelteniem aizkariem vecpilsētā, pieneņu ziediem un skudrām upmalā, varētu radīt oriģinālu Bauskas muzikālo zīmolu. Vēl viens variants – sarīkot īstu konkursu jaunas melodijas sacerēšanai, lai steigā izvēlēta himna neliktu pēc tam nožēlot paviršību.
