Sieviešu klubs «Liepas» un Jelgavas novada Glūdas pagasta folkloras kopas «Slavjanočki» dalībnieces sestdien, 26. augustā, Iecavas kultūras namā kopīgi malkoja «apzeltīto» tēju, nodibinot draudzību.
Krievu tējas dzeršanas tradīcijas raksturoja grupas vadītāja Olga Rožko. Teju 20 «Liepas» un citas novadnieces dziedāja un dancoja kopā ar aizrautīgajām folkloras kopas dāmām.
Atsvaidzinošs dzēriens
Stāstījums par Krievijā kopš 17. gad-simta kopto tējas dzeršanas tradīciju mijās ar grupas «Slavjanočki» uzstāšanos. Gan pati tējas dzeršana vakarā, gan patvāris, ko sildīja ar oglēm un degšanu pastiprināja ar zābaka stulmu, krieviem ir mājīguma un mierīgu sarunu simbols. Pie tējas dāmas varēja palikt bez kungiem, pie tās nereti risinātas gan ģimenes, gan politiskas problēmas.
Olga Rožko atklāja neparasto «apzeltītās» tējas recepti, pati to pagatavojot. Dzēriens bija saldskābi dzirkstošs un ļoti atsvaidzinošs.
«Liepu» vadītāja Beāta Bundule stāsta, ka pērn Nāciju dienā, kad Iecavā uzstājās dažādu tautu ansambļi, apmeklētāji bija ļoti ieinteresēti uzzināt vairāk par cittautu tradīcijām. «Izvēlējāmies tautības, kas dzīvo Iecavā, ko iepazīt caur tējas dzeršanu,» stāsta Beāta, «šovasar pati izmēģināju ugunspuķes jeb «Ivan čaj» fermentēšanu. Zāles savācu Itālijas kalnos un trīs dienas turēju burkā vieglajā auto, ko
33 grādu karstumā speciāli novietojām saulē. Tagad ģimene dzer spēcinošo tēju.»
Veselība un liktenis
Katra apmeklētāja sev pagatavoja krievu tradicionālo aizsardzības lellīti Kubišku, ko veido no auduma gabaliņiem un zāļu tējām. Darbnīcu vadīja folkloras kopas dalībniece Ludmila Čerņavska, ikvienam palīdzot darināt tīkamo figūriņu, ko veido bez adatas, tikai apmetot dzīparu un sienot pāra skaitu mezglu.
Ludmilai tā bija pirmā pieredze patstāvīgi vadīt lellīšu darbnīcu, iepriekš viņa palīdzējusi Olgai. «Pati savām divām meitām esmu dāvājusi gan lelli Doļu ar garo bizi, kas noteic sievietes likteni, gan Barotāju ar lielām krūtīm. Kubiška stāv manās mājās uz galda, un kopš tās nolikšanas neviens no mājniekiem nav nopietni slimojis,» smaida Ludmila.
Iecavnieces Līga Bosko un Ieva Plēsuma apstiprina, ka pašdarinātās lellītes noliks mājās, kur tās ik pa brīdim var pabužināt, liekot iekšā ieliktajām zāļu tējām izplatīt mierinošu smaržu. Lellītēs nonāca piparmētra, citronmelisa, vīgrieži, liepziedi, asinszāle, ugunspuķe, pelašķi un citas pašu vāktas tējas.
Patvārī putra
Iecavniece Anna Taurene atklāja bērnības atmiņu stāstu, kā viņas vecmāmiņa pēc kara izmantoja no Maskavas līdzi atvestu patvāri: «Tas bija gan mūsu mazās istabiņas sildītājs, jo kurināja patvāri ar oglēm, gan derēja ēst gatavošanai. Vecmāmiņa tajā bija iemanījusies pat vārīt putru.» Olga Rožko paskaidroja, ka patvāris bija dārgs priekšmets, kuru varēja atļauties turīgās ģimenēs, to nodeva mantojumā un atvēlēja meitai pūrā.
Jelgavas mūzikas skolas pedagoģe Līga Valtere grupā «Slavjanočki» spēlē akordeonu un vada mēģinājumus. Viņa «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka kopai ir daudzveidīgs repertuārs – slāvu un autordziesmas krievu, ukraiņu un baltkrievu valodā. Pašas dalībnieces mudinājušas dziedāt latviski. Līgas ziņā ir muzikālo materiālu transponēt balsīm atbilstīgā tonalitātē, iemācīt muzikālo materiālu. «Pati esmu latviete, ar grupu «Slavjanočki» strādāju kopš dibināšanas. Tā kā neesmu tautas mūzikas speciāliste, man pašai priekšnesumu gatavošanas gaitā daudz jāmācās,» skaidro mūziķe.
Violeta Juškeviča par «Slavjanočku» sirsnīgāko ikgadējo sarīkojumu uzskata Lieldienas. Tad Glūdas pagasta namā izveido altāri, atbrauc mācītājs un atnāk ciematnieki, kas netiek uz dievnamu pilsētā. «Lieldienās mūsu dziesmas ir ļoti dvēseliskas gan no baznīcas, gan tautas repertuāra,» saka Violeta.
Lauž stereotipus
Iecavnieces šajā projektā sadarbojas ar biedrību «Sadarbības platforma», kas pārstāv 26 dažādu Latvijas nacionalitāšu nevalstiskās organizācijas. Pārstāve Lauma Celma stāsta, ka projekta ideja kopā ar «Liepu» pārstāvi Agitu Hauku izlolota pirms laba laika.
«Dažādas tautas var iepazīt caur tēju, jo to dzer visi. Mēs laužam stereotipus par citu tautu tējas tradīciju. Tā varam cits citu iepazīt ar kopējo un atšķirīgo. Izrādās, krievi, līdzīgi latviešiem, daudz dzer zāļu tējas un tās ļoti labi pazīst. Zāļu tēju viņi liek aizsardzības lellītēs un patvārī. Krievi ir temperamentīgāki, receptes tādas, ko latvieši pat nevar iedomāties, taču atšķirības nav tik lielas,» vērtē L. Celma.
Projektu noslēgs sarīkojums Jelgavā 10. novembrī. Tajā darinās svečturus, uzstāsies «Tarkšķi» un tēju dzers latviskā stilā. Iecavā līdz novembrim notiks vēl divi sarīkojumi, kuros varēs iepazīt ukraiņu un ķīniešu tējas dzeršanas ieražas.
RECEPTE
«Apzeltītā» tēja
Uzvāra litru stipras melnās tējas un atdzesē.
Sagrieztu citronu aplej ar 50 gramiem ruma vai konjaka, pievieno pusglāzi cukura, liek nostāvēties pusstundu.
Sajauc. Pirms pasniegšanas pievieno pudeli dzirkstošā vīna.
Vīna vietā var izmantot minerālūdeni vai limonādi.
Dzēriens ir vēss, saldskābs un atspirdzinošs.
