Diriģenti Linda un Uģis Matveji vada Īslīces pagasta Dziedāšanas biedrības jaukto kori un Iecavas pagasta jaukto kori.
Diriģenti Linda un Uģis Matveji vada Īslīces pagasta Dziedāšanas biedrības jaukto kori un Iecavas pagasta jaukto kori. Abi speciālisti absolvējuši Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļu pie profesora Edgara Račevska.
Uģa Matveja «maizes» darbs ir Valsts akadēmiskais koris «Latvija», kurā viņš strādā par dziedātāju no 1997. gada. Diriģents vada arī Kokneses pagasta jaukto kori, bet dzīvesbiedre Linda – sieviešu kori «Daiļrade».
Linda Matveja ir dzimusi Bauskā, beigusi Pamūšas astoņgadīgo skolu. Matveju ģimene dzīvo Ķekavā. Kordiriģentiem ir divas meitas – četrgadīga Lelde un gadu veca Anna.
Jūs noteikti atceraties dienu, kad pirmo reizi ieradāties Īslīces pagastā, lai sāktu vadīt kori.
Uģis: – Darba piedāvājumu saņēmām no Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra. Tā kā Bauskas rajons ir Lindas dzimtā puse, nolēmām pamēģināt. Pagasta pašvaldības apsvērumi, pieņemot mūs darbā, bija ļoti prozaiski. Gluži vienkārši – vajadzēja speciālistus ar personisko mašīnu, lai diriģenti vēlu vakarā pēc mēģinājumiem nebūtu jāved uz Bauskas autoostu. Dažreiz pēdējais reiss ticis nokavēts un pagasta šoferim kordiriģentus nācies vest uz Rīgu.
Linda: – Ļoti labi atceros ierašanos Īslīcē. Ieraudzīju daudz pazīstamu cilvēku. Koristi pavisam drīz mūs pieņēma par savējiem, attiecības veidojās viegli un nepiespiesti. Īslīces pagasta Līduma kultūras namu tolaik vadīja laba speciāliste un šarmanta personība Alma Spale. Viņa mums palīdzēja iejusties.
Jaunības dullumā vēl trīsarpus gadu pēc darba sākšanas Īslīcē abi turpinājām braukāt uz Ainažiem un vadīt vietējo kori. Vēlāk sapratām, ka cenšamies paveikt neiespējamo.
Raksturojiet, lūdzu, Īslīces kora sastāvu. Pazīstu dažus cilvēkus, kuri uzskata kori par savām otrajām mājām. Vai visi ir tādi patrioti?
Linda: – Korī lieliski sader kopā trīs paaudzes. Vecākajiem dziedātājiem Kārlim Zālītim un Jēkabam Ramanam šogad nosvinējām 75. dzimšanas dienu. Jaunākās koristes vēl mācās skolā. Tāpat kā visur, arī Īslīces korī sastāvs mainās, kad jaunieši dodas studēt uz Rīgu. Stabilāka ir vidējā paaudze.
Uģis: – Dažkārt man rodas aizdomas, ka sievas negrib laist vīrus ārā no mājām. Nezinu, kā to izskaidrot. Piemēram, cilvēks kārtīgi apmeklē mēģinājumus, bet, kad jābrauc dziedāt svētkos, viņš neierodas.
Esmu gandarīts par korī valdošo gaisotni. Protams, man gribētos, lai katrā vīru balsu grupā dziedātājiem piebiedrotos vēl kādi četri labi tenori un tikpat daudz basu.
Pastāstiet, kā jūs izvēlaties repertuāru. Amatierkoriem tomēr ir sava specifika. Ne jau visi dziedātāji prot lasīt notis.
Linda: – Tam nav izšķirošas nozīmes. Amatierkoros apmēram 90 procentu dziedātāju notis nelasa, bet apgūst skaņdarbus pēc dzirdes. Mēs cenšamies repertuārā iekļaut latviešu kora mūziku. Turklāt noteikti «a capella» – bez pavadījuma.
Uģis ir kategoriski pret «umpapā» dziesmām. Tie nav kora skaņdarbi, bet gan galda dziesmas. Reiz kopā ar savējiem klausījāmies kāda kora uzstāšanos. Pēc tam mūsējie dalījās pārdomās un atzina, ka dzirdētais neatgādinot nopietnu kordziedāšanu. Diriģentam ir liels gandarījums, kad «audzēkņi» akceptē viņa muzikālās gaumes kritērijus.
Uģis: – Ja gada laikā amatierkorim būtu jāsagatavo divas stundas ilga koncertprogramma bez pavadījuma, to nemaz nevarētu izdarīt. Latviešiem ir ļoti daudz jaunas mūzikas. Komponisti strādā profesionāli, rakstot labus, taču sarežģītus skaņdarbus, ko amatieriem nav pa spēkam apgūt. Trūkst vienkāršu kora mūzikas darbu. Diriģentam daudz jādomā, lai izvēlētos amatierkorim piemērotu repertuāru.
Iecavas pagasta jaukto kori jūs vadāt trešo sezonu. Kas raksturīgs šai dziedāšanas entuziastu kopai? Droši vien nemēdz būt divu vienādu koru.
Uģis: – Kora sastāvs ir lielāks, atšķiras arī dalībnieku vecums. Iecavas jauktajā korī dzied mazāk jauniešu. Vairākiem Īslīces dziedātājiem ir mūzikas pamatizglītība, iecavnieku vidū tas ir liels retums.
Linda: – Paradoksāli! Pagastā, ja nemaldos, ir astoņas skolas un vēl Mūzikas skola, taču mūzikas pedagogi korī nedzied. Piebildīšu, ka Iecavas pagasta jaukto kori raksturo aktīva koncertdarbība un tradīcijas, kas veicina Latvijas amatierkoru sadarbību. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem pagasta kultūras namā notiek koru draudzības koncerts. Ierodas iecavnieku draugi no dažādiem novadiem, visi klausās un vērtē. Pēc tam pagasta koris dodas atbildes vizītēs. Iecavā jūtams pašvaldības atbalsts. Transportu koncertizbraukumiem pagasta padome piešķir bez maksas. Īslīcē šī problēma ir sarežģītāka.
Kā jūs vērtējat Bauskas rajona korus? Parasti notiek tā – skatēs koru sniegumu analizē Rīgas mūzikas speciālistu komisija. Klausītājiem neko neizsaka piešķirtā pirmā vai otrā vieta. Viņiem gribētos dzirdēt izsmeļošākus skaidrojumus, lai varētu spriest un salīdzināt.
Uģis: – Esmu liels optimists. Šī pārliecība manī vēl vairāk nostiprinājusies pēc Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām, kurās piedalījās abi mūsu vadītie Bauskas rajona kori.
Pietiekami daudz esmu braukājis pa rajonu un klausījies dažādus korus. Jauktais koris «Mežotne» vienmēr ir bijis lieliskā formā. Turklāt tajā ir laba tenoru un basu grupa, kas ir svarīgs izaugsmes faktors. Man nav saprotami vērtēšanas kritēriji amatierkoru izvirzīšanai Rīgas svētku finālskatei. Es un Linda visu dienu nosēdējām, klausoties Latvijas novadu it kā labāko koru sniegumu. Pēc Vidzemes četru koru uzstāšanās man šķita, ka jauktais koris «Mežotne» būtu daudz labāks, taču mežotnieki finālā neiekļuva.
Perspektīvs man šķiet jauktā kora «Grenctāle» un Codes pagasta jauktā kora pašreizējais sastāvs.
Linda: – Ļoti žēl, ka darbību pārtraucis Bauskas rajona skolotāju koris «Daina». Kā varēja to pieļaut? Turklāt nesaprotu, kāpēc bija jādibina jauns pilsētas koris «Dzīle», ja loģiskāk būtu saglabāt «Dainu»?
Vecumnieku mūzikas skolas koris – oi! Kad pirmo reizi to dzirdēju, sēdēju, muti pavērusi. Tādus speciālistus kā diriģente Liene Alenčika vajag pameklēt! Viņa ir mana mūzikas koledžas studiju biedrene, ārkārtīgi apdāvināts cilvēks, kurš nežēlīgi strādā.
Panākumu virsotni pašlaik sasniedzis Rīgas 1. ģimnāzijas jauniešu koris «Kamēr…». Kad redzu viņus uz skatuves – rotaļīgus, dzidrām balsīm –, to nežēlīgo diriģenta darbu nespēju iedomāties.
Uģis: – Es gribētu lietot spēcīgākus sinonīmus – tas ir fanātisks ārprāta darbs. Diriģents Māris Sirmais, mans kursabiedrs, – katram koristam ir noteicis sistemātiski ierasties pie viņa mājās un nodziedāt savu partiju. Par katru dziedātāju diriģentam ir jābūt pilnīgai garantijai. Un, lūk, koris «Kamēr…» tagad dzied kā «viena liela plauša», bet katrs dalībnieks atsevišķi – kā solists. Bez diktatūras nav iespējams gūt panākumus.
Vaļasprieks
Uģis: «Bērnu fotografēšana. Bildēju gan savus, gan draugu bērnus.»
Linda: «Aizraujos ar ēdienu gatavošanu. Parasti tās ir «nopietnas» pusdienas, nevis uzkodas. Vēl man patīk adīšana.»
Patīkamākā diennakts stunda
Uģis: «Laiks, kad pārējie ģimenes locekļi guļ. Tad es cenšos sakārtot domas.»
Linda: «Jebkurš brīdis, kad var kārtīgi izgulēties.»
Iecienītākā krāsa
Uģis: «Visi rudens toņi.»
Linda: «Purpurvioleta. Nebaidos to izmantot arī apģērbā.»
