Pasaules koru olimpiādē rit otrā nedēļa. Ar šodienu, 16. jū-liju, atsākas konkursi. Īpaši tiem gatavojas kamerkori, kas sacentīsies populārās kormūzikas – gospeļu, folkloras, džeza – kategorijās. Žūrijas priekšā stāsies arī jauniešu un pat bērnu kori, kuru dalībnieki nebūs vecāki par 12 gadiem.
Starts šovakar
Klāt diena, kad kategorijā «Tautas mūzika/folklora» konkursa dziedājums Bauskas novada jauktajam korim «Mežotne», informē diriģente Mārīte Jonkus. Šajā grupā žūrija noklausīsies arī Ķekavas novada jaukto kori «Mozaīka», Valmieras vīru kori «Imanta», kolektīvus no Ukrainas, Ķīnas, Ķīnas Taipejas, Rumānijas, Somijas un Indonēzijas.
Konkurss notiek šovakar Stradiņa universitātes aulā, sākums plkst. 19. Koris «Mežotne» konkursam sagatavojis latviešu tautasdziesmu apdares – Jēkaba Graubiņa «Tek saulīte», Emiļa Melngaiļa «Spēlē jel, spēlmani!», Ilonas Rupaines «Aizej, lietiņ!» un «Seši mazi bundzinieki», ko Ēriks Ešenvalds apdarinājis draiskā manierē. Katram korim dotas 15 minūtes. Jutīsim līdzi «Mežotnei», lai starts Pasaules koru olimpiādē ir veiksmīgs!
Slavēts un pelts
Par 13. jūlijā notikušo lielkoncertu Mežaparkā dzirdētas dažādas atsauksmes – tas gan slavēts, gan pelts. Pasākums bija iecerēts, lai koriem no visas pasaules sniegtu ieskatu par kopdziedāšanas un Dziesmu svētku tradīciju Baltijā. To novērtējot, Pasaules koru padome, kurā ir eksperti no vairāk nekā 80 pasaules valstīm, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai piešķīrusi Vācijas kultūras organizācijas nodibināto Pasaules koru Miera balvu. Lielkoncertā Mežaparkā balvu pasniedza organizācijas «Interkultur» prezidents Ginters Tīčs.
Diemžēl pērkona lietus izmērcēti mēģinājuma laikā, lielākā daļa citzemju koristu atteicās piedalīties koncertā. Jo – kāpēc jādzied lietū, slapjos tērpos? Tā viņiem gāja secen izjūtas, ko sniedz dziedāšana kopkorī. Lielkoncerta noslēgumā neliels skaits ārzemju koristu pievienojās dziedātājiem Mežaparka estrādē, atzīstot, ka no skatītāju vietām redzētais priekšnesums bijis grandiozs. Neko darīt, Latvijā jūlijs un Dziesmu svētki bez lietus nepaiet tikpat kā nekad.
Lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags paudis sirsnīgu pateicību dziedātājiem, mūziķiem, dejotājiem, diriģentiem, kas sagatavoja programmu. «Īpašs paldies izturīgajiem un drosmīgajiem klausītājiem, kas nenobijās no lietus! Kopā mēs radījām brīnišķīgu svētku izjūtu Mežaparka estrādē, kas pierādīja, ka dziesmai patiešām ir varens spēks,» tā R. Vanags sacīja 14. jūlijā notikušajā preses konferencē.
Lepnums un sirsnība
Salijusi arī Aelita Biķerniece, jauktā kora «Grenctāle» dalībniece, tomēr viņa atzīst, ka koncerts ļoti paticis: «Vairāk nekā citkārt līdz sirdij aizgāja un saviļņoja mūsu svētās dziesmas «Gaismas pils» un «Manai Dzimtenei». Klausītāji Mežaparkā teica, ka skanējis ļoti labi. Gaisotne bija kā Dziesmu svētkos – sirsnīga, silta, atvērta, smaidoša. Žēl, ka to neizbaudīja citu valstu kori. Koncertam gatavojās japāņu sitamo instrumentu grupa, bija paredzēti veltījumi katram kontinentam, bet koncertā tā visa nebija, baidoties no nākamās lietusgāzes.»
Mājās koncertu noskatījusies īslīciete Ilga Ukstiņa: «Tas bija fantastiski! Esmu bijusi gan dziedātāju, gan skatītāju rindās. Vērojot koncertu, man ļoti gribējās būt atkal estrādē un izjust kolosālo kopā būšanu, pozitīvās emocijas. Šī ir tā reize, kad esmu lepna, ka dzīvoju Latvijā. Mūsu koru sasniegumi pierāda pasaulei, ka tiešām esam dziedātāju tauta, kur ir augsti profesionāli diriģenti un koristi. Noteikti vēlreiz koncertu noskatīšos televīzijas arhīvā.»
Rundāliete Aelita Ramane dzied korī «Runda», kas koru olimpiādē nepiedalījās: «Skatoties televīzijas tiešraidi, man patika režija, kokle un dejiskais dziesmu sasaistījums. Pie sirds iet arī Ērika Ešenvalda speciāli šai olimpiādei sacerētā dziesma «My song». To šajās dienās atskaņo bieži, tā man skan ausīs, pat dārzu ravējot. Tomēr lielkoncerts man īpašas emocijas neradīja. Vairāk patika čempionu koncerti, piemēram, sieviešu koris no Dānijas – lakonisks tērps – melni triko, legingi, basas kājas. Taču kādas balsis, kustības, enerģētika, mutes vaļā, acis mirdz! Mums, te Latvijā, vajag meistarklasi, lai mācāmies korī pareizi elpot, stāvēt, visbeidzot dziedāt no galvas, nevis slēpties aiz nošu grāmatiņām.»
Rīga dzied
Eju no Pēterbaznīcas uz Latvijas Universitātes aulu klausīties nā-kamo konkursu un dzirdu dziesmu – ārzemju koristi, sasēduši kanālmalas zālienā. Viņi beidz, un nākamā melodija jau skan skvērā Raiņa bulvāra malā. Vērmanes dārzā noklausos bērnu ansambli no Klaipēdas, jaukto kori «Mūžīgais strauts». Ne tikai man acīs asaras, kad bērnu un jauniešu koris no Ukrainas dziesmā lūdz pieaugušos attapties – bērnība un karš nesader. Tad nāk ķīnieši, vienas skolas koris aizņem visu skatuvi un dzied tā, ka koku galotnes šūpojas.
Vērmanes dārzā, Esplanādē un pie veikala «Origo» notiek pa trim koncertiem dienā. Rīga kopš 9. jūlija kā tāds liels kuģis peld dziesmu upē, un gribas vēl dažas dienas tai ļauties.
