Šī gadu tūkstoša pēdējos rajona Dziesmu un deju svētkus izdziedāja un izdancoja sestdien, 22. maijā, Bauskas estrādē.
Šī gadu tūkstoša pēdējos rajona Dziesmu un deju svētkus izdziedāja un izdancoja sestdien, 22. maijā, Bauskas estrādē.
Svētki bija iecerēti, laužot vecu vecās tradīcijas, lai koncerts ieskanētos krēslas stundā un varētu izmantot gaismas efektus. Kā parasts, gājiens sākās Korfa dārzā un vijās cauri pilsētai. Dalībnieku kolonnas priekšgalā goda pajūgā brauca koru un deju mākslas korifeji Biruta Hegenbarte un Gido Kokars, kuru vietā stājušies jaunie – rajona koru virsdiriģents Uģis Matvejs un deju kopu virsvadītājs Jānis Purviņš.
«Bauskas Dzīve» vēlējās uzzināt svētku dalībnieku un skatītāju viedokļus par sarīkojumu, kas arī vēlajās nakts stundās bija pulcējis daudz publikas.
Benita Hermane, Gailīšu pagasta jauktā kora «Kamarde» kormeistare: – Vakars bija skaists un izdevies, arī daba par to bija gādājusi. Pēc koru diriģentu uzaicinājuma sarīkojumā piedalījās ilggadējais virsdiriģents Gido Kokars. Nepierastas bija gaismu maiņas. Jaunais virsdiriģents nevarēja nekādi izpausties, jo priekšnesumus nepieteica, bet programma tumsā bija grūti salasāma. Tie, protams, ir it kā sīkumi, bet arī no tiem veidojas svētku noskaņa.
Guntis Liepa, Īslīces pagasta Dziedāšanas biedrības jauktā kora dziedātājs: – Svētku sagatavošanas procesā bija iebildumi (arī diriģentiem) pret vēlo sākuma laiku. Visu jau iepriekš vajadzēja izskaidrot kolektīvu pārstāvjiem, lai nebūtu jākavē laiks pēdējā kopmēģinājumā. Tradicionāli pierastā svētku norise izraisīja dalībnieku klusu pretestību. Tomēr koncerta otrajā daļā iesilām un iejutāmies režisores piedāvātajā scenārijā, izdevās ugunskuru imitācija ar gaismeklīšiem. Radās kopības izjūta un pacilāts noskaņojums. Diemžēl kori bija nepilnos sastāvos un pašu labāko sniegumu nevarēja parādīt. Šī laika politika ir izpatikt masām ar spilgtiem efektiem, bet, manuprāt, tas novērš uzmanību no galvenā – kāpēc svētki ir radīti.
Baušķeniece no publikas, kura savu vārdu nevēlējās nosaukt: – Interesanti bija vērot, kā tika uzņemti priekšnesumi – dejas un dziesmas –, ar pieticīgiem aplausiem, bet svētkus noslēdzošo uguņošanu publika sagaidīja ar ovācijām un saucieniem: atkārtot! atkārtot! Man viss patika, tikai skumji bija vērot dažus iereibušus tautudēlus un arī tautumeitas…
