Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas 3. kursa studentam 21 gadu vecajam ATIM JĀKOBSONAM jūnijā bija darbu pirmā personālizstāde «Emociju radiācija».
Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas 3. kursa studentam 21 gadu vecajam ATIM JĀKOBSONAM jūnijā bija darbu pirmā personālizstāde “Emociju radiācija”. Kopā ar studiju biedri Kristīni Luīzi Avotiņu, kura strādā atšķirīgā stilā, jaunais autors eksponēja gleznas galerijā “Bastejs”. Pēc tam Atis devās ciemos pie draugiem uz Londonu, bet vēlāk – uz Krimu. Šonedēļ students nododas vienīgi gleznošanai, jo viņš jau otro reizi ir Bauskas mākslinieku plenēra dalībnieks.
Pastāsti par savu ģimeni, Ati! Cik man zināms, tu vienīgais savā dzimtā esi izvēlējies mākslinieka profesiju.
– Man ir dvīņubrālis Varis, vecākais brālis Māris, māsas Guna un Zane. Tētis Benedikts ir zemnieks, bet mamma Ilze – pārtikas tehnoloģe. Bērnību pavadīju Gailīšu pagastā, tagad dzīvojam Ceraukstē. Māris strādā par celtnieku Zviedrijā. Zane studē Amerikā, Guna auklē mazuli. Ar Vari neesam ārēji līdzīgi, arī intereses mums ir atšķirīgas, bet pastāv neizskaidrojama saistība, kas piemīt dvīņiem. Mentāli vistuvākā man ir Zane, bet ar viņu tiekamies pārāk reti. Man ir ļoti svarīgs atbalsts un drošības izjūta, ko gūstu ģimenē.
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā tu absolvēji vides dizaina nodaļu, bet Mākslas akadēmijā sāki studēt glezniecību. Vai tas nozīmē, ka pielietojamā māksla – vides dizains – nav tavs aicinājums?
– Ar glezniecības izteiksmes līdzekļiem es varu izteikt emocijas un attieksmi, parādīt cilvēka ķermeni, kas, manuprāt, ir dabas pilnīgākais un skaistākais veidojums. Tikai cilvēki bieži vien to neapzinās. Es vēlos, lai skatītājus, uzlūkojot gleznas, pārņem emocionāls pārdzīvojums, kas caurstrāvo ķermeņus. Mani interesē jūtu spēks, enerģiju vibrācija. Es tiecos pēc monumentalitātes, lakoniskām formām, perfekti izstrādātām detaļām. Cilvēka ķermenis, kas atspoguļo dažādus dvēseles stāvokļus, veido manu kompozīciju saturu. Apbrīnoju Rietumeiropas vecmeistaru darbus. Mani ārkārtīgi saista renesanse, flāmu glezniecība ar lazētām virsmām, dzidrām krāsām. Glezniecības varenību es ārkārtīgi spilgti apzinājos Venēcijā. Kā tas ir iespējams, ja 14. vai 15. gadsimtā radītiem darbiem krāsas ir tik dzidras, it kā vakar būtu uzklātas, bet cilvēku ķermeņi – elpojoši un vēl dzīvāki par reālajiem?
Parunāsim par tavu personālizstādi, kas man kļuva par patīkamu un negaidītu atklājumu. Pirms tam biju redzējusi tavas Bauskas plenērā gleznotās ainavas, bet galerijā “Bastejs” ieraudzīju gluži citu rokrakstu. Figurālās kompozīcijas bija tik jutekliskas, ka apslēptā enerģija lauzās uz āru.
– Esmu dzirdējis pārmetumus par narcismu, jo bieži gleznoju pats sevi. Tam es pretojos, jo uzskatu, ka attēlot var to, ko pazīst vislabāk. Darbos es paužu savas izjūtas, un tām ir plaša amplitūda. Tā, piemēram, ciklā “Deserts” esmu mēģinājis atspoguļot savu pārdzīvojumu tumšo, plosošo daļu. Kompozīcija “Migrēna” ir tapusi pēc tam, kad trīs dienas mocījos ar neciešamām galvassāpēm. Kādā brīdī ieraudzīju vīziju – visapkārt lidinājās deformētas galvas, kas bija man atņēmušas spēku. Epizode, kurā fiziskas sāpes un bailes radīja dīvainu robežsituāciju, mani ļoti ietekmēja. Darbs “Migrēna” ir baiļu alegorija.
Izstādē ļoti aizkustinošs bija cikls “Mana ģimene” – fotoattēli no dzimtas albuma, kas papildināti ar gleznojumu. Tas, manuprāt, ir vēstījums, kurā izpaužas patiess dvēseles siltums pret tuviniekiem.
– Joprojām pūlos izdibināt noslēpumu, kādēļ vecās fotogrāfijās cilvēki izskatās apskaidroti, ārpus laika esoši. Mūsdienu fotoattēli ir pārsātināti ar liekām detaļām, svešu enerģiju. No ģimenes albuma izvēlējos attēlus, pasūtīju kopijas un tad ar smalku otiņu un eļļas krāsām fotogrāfijas mēģināju padarīt atvērtākas, paspilgtināt klātbūtnes izjūtu. Brīžiem jutos kā ielauzies pagātnē. Pētīju cilvēku sejas, smaidus, bet visvairāk mani nodarbināja doma, ko viņi ir izjutuši apstādinātajā mirklī. Katra cilvēka dzīve ir īpaša, bet nereti tā citiem paliek nepamanīta. Tādēļ man gribējās novērtēt un restaurēt tuvinieku dzīves fragmentus. Tas bija mans cieņas apliecinājums dzimtai, ko ģimene uztvēra ar simpātijām. Man ir doma šajā tehnikā izveidot plašu albumu, pagātnes kadrus miksējot ar mūsdienu detaļām.
Rodas iespaids, ka tu esi ļoti nopietns cilvēks, kurš neizšķiež laiku banālām izklaidēm un mazsvarīgiem darbiem.
– Es meklēju daudzveidīgas radošās izpausmes iespējas, savu stilu glezniecībā un zinu, ka to nevar izdarīt ar vieglprātīgu attieksmi pret dzīvi. Tiecos pēc dziļākas izpratnes. Lai sevi izglītotu, lasu grāmatas par glezniecības vecmeistaru mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, metodēm, atziņām. Arī uz Londonu galvenokārt braucu tāpēc, lai pētītu Eiropas dižo gleznotāju darbus. Biju gandrīz visos muzejos un atradu to, ko meklēju. Londona ir ārkārtīgi iedvesmojoša mākslas pilsēta. Spēcīgus impulsus es guvu arī Krimā, nakšņojot kalnos un pie jūras zem klajas debess kopā ar studiju biedriem. Ceļojumos es negleznoju, bet krāju sajūtas. Lai strādātu, man vajag pilnīgu mieru un telpu, kurā esmu viens. Kad atrodos pie molberta, kļūstu viegli aizkaitināms.
Pirmā personālizstāde katram māksliniekam ir ļoti svarīgs notikums. Es priecājos par tavu uzdrīkstēšanos. Ekspozīcijas atklāšanā ievēroju tavu kolēģu un draugu īpaši labvēlīgo attieksmi bez glaimiem, izlikšanās vai uzspēlētas bravūras.
– Todien mani pārpārēm piepildīja pozitīva enerģija. Kolēģi un paziņas uz izstādi atnesa un man uzdāvināja prieku. Nu jāsāk gatavoties studentu grupas darbu izstādei “Vielmaiņa”. Tajā piedalīsies astoņi grafiķi, es un mana studiju biedre no vides dizaina nodaļas baušķeniece Kate Krolle, kura veidos instalāciju.
***
Viedoklis
– Gleznotāja Īra Rozentāle raksturo Ati Jākobsonu:
“Ļoti uzņēmīgs jauns cilvēks. Atim glezniecībā ārkārtīgi svarīga ir forma. To ievēroju jau viņa pirmajos darbos. Atceros fotoreālisma manierē gleznotu lielformāta kompozīciju ar smaidošu meiteni, kas slauc govi. Man kļuva skaidrs, ka autoru iedvesmo akadēmiskā glezniecība, ka viņš iedziļinās vecmeistaru mantojumā. Šis darbs bija atzīstama uzdrīkstēšanās. Es domāju, ka eksperimenti ar krāsām vēl tikai sekos.
