«Kad pļavās zied pienenes, zinu – klāt ir mana dzimšanas diena,» teic iecavnieks INTS NOLBERGS.
«Kad pļavās zied pienenes, zinu – klāt ir mana dzimšanas diena,» teic iecavnieks INTS NOLBERGS. Rīt, 11. maijā, viņam paliks 35 gadi.
Ints savu dzīvi nevar iedomāties bez automašīnas. Teiciens, ka cilvēks jūtas laimīgs divreiz – kad nopērk un kad pārdod mašīnu – attiecas arī uz viņu. Katru rītu no Iecavas uz Bausku Ints brauc uz savu darbavietu SIA «Aips». Jau vairākus gadus viņš strādā par sagādnieku, Inta pienākumos ietilpst autobusu rezerves daļu sagāde. Jubilārs teic: «Man ir svarīgi, lai es būtu citiem vajadzīgs. Jūtos gandarīts, ja remontējamam autobusam spēju sagādāt detaļu, lai šoferis atkal varētu vest pasažierus.»
Ints vairākus gadus SIA «Aips» strādājis par autobusa šoferi maršrutā Bauska–Rīga. «Ar pasažieriem centos labi saprasties. Reiz vadīju «mikriņu», tajā iekāpa meitene ar lielu sanbernāra šķirnes suni. Protams, atļāvu viņai braukt. Meitene nopirka biļeti arī kustonim. Sākumā draudzīgais suns ielēca man klēpī un pēc tam visu ceļu nosēdēja blakus,» atceras I. Nolbergs.
Bieži nācies piedzīvot, ka šoferim huligāni var dažādas replikas teikt, pārējie viņu baidās aizstāvēt. Ja domstarpības radušās, Ints tomēr pēc tam ļaunu prātu nav turējis.
«Man nav bijis kādas vienas autoritātes, kurai līdzināties, jo slikta kopija nevar būt labs oriģināls. Līdzinos sev, un man ir prieks par to, kāds esmu,» uzskata Ints. Viņš piekrīt direktora Ulda Koluža teiktajam: «Varbūt ir vēl labāks cilvēks par mani, bet tādu vēl neesmu sastapis.»
Skaistākais mirklis Inta dzīvē bijis, uzzinot, ka ir kļuvis tēvs. Ar sievu Ināru viņi audzina divas meitas – Līgu un Madaru. Nav rets tas vakars, kad viņas sagaida vecākus mājās ar siltām vakariņām.
Pavasaris pamanīts, strādājot dārzā. Siltumnīcās atlicis vēl pārstādīt gurķus, tomāti jau drīz ziedēs.
