65 gadu jubileja Ausmai Kanapeckai.Brunaviete Ausma Kanapecka atklāj: «Šogad dzimšanas dienu pavadīju mežā. Gribējās vienreiz uz brīdi aizmukt no mājām un viesiem. Gāju sēnēs.» Pēc mirkļa gaviļniece norāda uz sekciju, kas pilna ar dažādām glāzēm un traukiem. «Tādēļ jau man negribas jubilejas svinēt – tik daudz glāžu sadāvināts. Nedod, Dievs, kāds var nodomāt, ka esam dzērāji. Tādēļ arī saku, lai dāvina tikai puķes, bet nē, neviens jau neklausa,» jokodamās noteic pensionāre. Nesēž dīkāSēņošana, dārziņa kopšana un čubināšanās gar puķēm, kas izstādītas aptuveni simt podiņos pa visu dzīvokli, lielākoties spēj paglābt no domām, kas rastos bezdarbības gadījumā. «Jau gadu nestrādāju, neesmu vēl īsti pieradusi pie dzīvošanas pa mājām, tādēļ visu laiku kustos. Katru rītu ceļos ar domu, ka ārā būs skaists laiks un varēšu padarīt kaut ko. Arī, ja līst, nesēžu dīkā. Paadu, palāpu šo to, iztīru māju,» stāsta Ausma.Grūta bijusi atvadīšanās no pēdējās darbavietas – Bauskas stadiona –, kur brunaviete vienpadsmit gadu nostrādājusi par apkopēju, dežuranti. «Vajadzēja iet prom tad, kad tas tika atjaunots. Tagad tik smuks, ir, ar ko lepoties.» Strādājot šajā darbavietā, Ausmai patikuši ceļojumi uz ārzemēm, ko izpelnījušies čaklākie darbinieki: «Arī es biju starp viņiem. Priecē, ka manu darbu prata novērtēt.» Taču visaugstāk jubilāre vērtē kolektīvu, ko lielākoties veidoja vīrieši. «Man patīk strādāt kopā ar stiprā dzimuma pārstāvjiem. Nekādu klaču, nekādu aizspriedumu. Ja arī kaut ko skarbāku vēlas pateikt, tad tas notiek tieši, nevis aiz muguras.»Respektē jauniešu uzskatusVīriešu kompānijā pensionāre savulaik pabijusi, arī strādājot par pavāri pie robežsargiem Grenctālē. «Tas tik bija skats, kā kolēģi jubilejā mani 51 reizi meta gaisā. Galva sagriezās,» atceras brunaviete. Laika periods, ko teju trešdaļu no dzīves aizņēmis darbs lauku saimniecībā, nav bijis salīdzināms ar abiem jau minētajiem mūža pieturas pun-ktiem. «Lauku darbi vienmēr bijuši smagi. To jau vislabāk var redzēt tieši tagad, pensijas vecumā. Tad iesāpas mugura, tad kāja un vēl kaut kas,» uzskaita Ausma. Vēl saimniecībā lielākoties strādājušas sievietes. «Tā vien dara, kā visu laiku viena otru pamāca. Tu darīsi šitā, kā es gribu, un cauri. Nu nevaru es ar viņām tik labi strādāt kā ar vīriešiem.»Iespējams, ka minētā «alerģija» pret sievietēm ietekmējusi to, kā Ausma savulaik audzinājusi savus bērnus. «Ar jauniešiem es saprotos labi. Respektēju viņu uzskatus un idejas. Neko neuzspiežu,» skaidro gaviļniece. Pensionāre lepojas gan ar dēlu un meitu, gan ar trim mazdēliem un divus mēnešus veco mazmazmeitiņu. Interesanta ģimenē ir jubileju svinēšana, jo tā ir sadalīta pa pāriem. «Manu un dēla Dzintara jubileju šķir diena. Mazdēlam ar mammu svinības ir vienā dienā, otram mazdēlam ar tēvu – arī tuvu.»
