Bauska ir mana dzimtā pilsēta.
Bauska ir mana dzimtā pilsēta. Tāpēc vien tā ir mīlestības vērta. Gadu gaitā esmu vērojusi pārmaiņas tās vaibstos. Pilsētām ir lieliska priekšrocība – atšķirībā no cilvēka tās, gadiem ejot, kļūst jaunākas.
Atjaunojusies mana skola, uzlabojas pilsētas centrs. Taču pārmaiņas nes līdzi arī neatgriežamus zaudējumus. Dažreiz, ejot garām veikala «RIMI» ēkai, es sapņoju, ka virs greznās celtnes rotājas uzraksts «Bauskas tautas nams», bet tā priekšā dīķis ar rozā ūdensrozēm…
Sapņi, sapņi. Ar tiem cilvēks dzīvo. Reizēm sapņi pārtop realitātē. Vienam tas ir jaunais tilts pār Mēmeli, citam – piemineklis brīvības cīnītājiem, vēl kādam – gluži vienkārši sakārtota ietve. Katram ir savi sapņi, to piepildījums izdaiļo mūsu dzīvi un pilsētu.
Arī pati Bauska stāv uz lielceļa kā aizsapņojies gājējs, pārdomājot, kādā virzienā doties. Gribētos, lai tā tik ļoti netiektos lielpilsētas virzienā ar daudzajiem lielveikaliem, bet izceltos ar kultūras un sporta iestādēm.
Cilvēki, kas dzīvo starp trim upēm un lielceļa malā, nevar netiekties tālēs. Galvenais, lai pēc tam vienmēr gribētos atgriezties. Bauskai vēlētu mācēt savienot mazpilsētas mierīgo un «zaļo» auru ar attīstītas sabiedrības labumiem. Tāpēc par īsteniem Bauskas patriotiem gribētu saukt Šulcu ģimeni, kuri nenogurstoši veic grūto misiju – mākslas ienešanu pilsētā. Paldies viņiem par to!
Ar cieņu – M. KAZANCEVA