DAINIS PAVILONS Bauskas virsmežniecības Mūsas mežniecībā strādā kopš 1977. gada.
DAINIS PAVILONS Bauskas virsmežniecības Mūsas mežniecībā strādā kopš 1977. gada. Viņš ir mežsargs Ceraukstes apgaitā. Savulaik Dainis absolvēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultāti, iegūstot mežsaimniecības inženiera specialitāti. Toreiz tā bija vienīgā fakultāte, kur varēja iegūt mežu speciālista izglītību. Daudz apgūts praktiski. Darbā jāraugās, vai tiek ievērots Meža likums un pārējie normatīvie akti.
Daiņa pārraudzībā ir Ceraukstes, Brunavas un Gailīšu pagasta meži. Tā ir aptuveni 5000 hektāru liela platība. Ceraukstē un Brunavā ir kompaktas valsts mežu platības. Privāto mežu “sīkie gabaliņi” veido 30 procentus, pieļauj mežsargs.
“Tēvs bija mežsargs, gāju viņa pēdās,” stāsta Dainis, kurš šajā profesijā nostrādājis 31 gadu. “Sešdesmitajos gados no Tālajiem Austrumiem – Usūrijas – Latvijā ieveda jenotsuņus. To kažokādas bija lielā vērtē. Man patika šo dzīvnieku ķeršana.” Tagad izskanējusi doma, ka jenotsuņi varētu būt “ieveduši” ērču encefalītu Latvijā. Pirms tam infekciju šeit nepazina, arī pašu ērču bija daudz mazāk. Daiņa dēls pabeidza Ogres meža tehnikumu, tomēr darbs pie sirds negāja. Tagad viņš studē Sporta akadēmijā.
Ceraukstes apgaitas teritorijā aug galvenokārt lapu koki: apses un bērzi. Brunavas un Ceraukstes pagastā pret debesīm stiepjas egles, jo kopsaimniecības laikā no tām ražoja papīru un šie koki te daudz stādīti. Tikai Bruna vā vairumā aug priedes. Savukārt Gailīšos sastopami oši. Visur, kur cilvēki nestājas pretī, ieviešas melnalkšņi.
2003. gadā Mūsas mežniecībā nepalika neviens izcirtums, kurš nebūtu atjaunojies. Tas noticis, pateicoties meža spējai atjaunoties dabiskā veidā. Mākslīgi atjaunotu cirsmu ir maz. Darba turpinājumā svarīgi ir nenokavēt jaunaudžu kopšanas uzsākšanu. Seminārus par to lielākā mežu apsaimniekotāju daļa apmeklē kūtri.
“Likums prasa, lai sākotnēji jaunaudzē būtu noteikta koku suga un pietiekams jauno kociņu skaits. Ar to darbs nebeidzas. Tomēr visbiežāk pēc tam ir pašplūsma. Ja saimnieks nekopj jaunaudzi, iznākums nav tāds, kā cerēts. Mazākvērtīgās koku sugas izrādās sparīgākas, bet tās, kuras bija paredzēts audzēt, tiek nomāktas,”tā D. Pavilons.