Uz Gailīšu pagasta «Alejniekiem» pie zemnieka Māra Dabra ģimenes ved liepu un citu koku aleja.
Uz Gailīšu pagasta «Alejniekiem» pie zemnieka Māra Dabra ģimenes ved liepu un citu koku aleja.
Senie stādījumi jau laika papluinīti, bet ar cilvēka rokām neaptveramie stumbri droši vien glabā gadurakstus par Kamardes muižu, kurā savulaik kalpojis Māra vectēvs no mātes puses.
Saknes divu gadsimtu dziļumā
Māra Dabra dzimtai saknes samanāmas līdz pat 18. gadsimta otrai pusei. Tik vecas Brūklāju sādžā bijušas Vimbu mājas, kur piedzimusi Māra vecmāmiņa. Savulaik veco celtni draudējusi aprakt «padomju vara plus visas zemes meliorācija». Ar Ivara Jansona stingru līdzdalību «Vimbas» paglābtas. Tagad ēka aplūkojama pašu un ārzemju viesiem un ir viens no Gailīšu pagasta zemnieku sētas interesantākajiem eksponātiem.
Līdz mūža galam muzejā pie Māra Bērziņa strādāja Rūdolfs Dabris jeb Dabratēvs, kā viņu sauca uzvarieši. Arī viņš 1951. gadā kļuvis par mistiskas dzimtenes nodevēju un ar 58. panta svētību cēlis komunismu Mordvijas APSR, Intā.
Ar paceltu galvu – grāvī
Pāri ceļam, gandrīz «Alejnieku» saimnieka Māra rokasstiepiena attālumā, redzams Kamardes pilskalns, tikpat tuvu, alejas galā Lietuvas teritorijā, Kamardes muižas koku puduris. Bet trīssimt metru no «Alejniekiem» stāv robežstabs. Te dzejas rinda par iešanu pār robežu ar paceltu galvu var aprauties… grāvī. Diemžēl tas netraucē kustību no valsts valstī. Ko tas nozīmē, izjutusi Dabru ģimene šī gada maijā, kad vecāku prombūtnes laikā mājā iebrukuši maskējušies un bruņoti laupītāji. Piekāvuši Dabru jaunāko dēlu, guvumu sakrāvuši saimnieku busiņā, bet, cerētās vērtības neatraduši, dusmās demolējuši māju līdz nepazīšanai. Tikai sagadīšanās pēc busiņam neizdevies aizbraukt, tas iestrēdzis robežgrāvī. Ļaundari aizbēguši. Vēlāk atpazītajiem nekādu apsūdzību nevarot izvirzīt, jo trūkstot lietisku pierādījumu…
Pielāgojas situācijai
Pavasara notikums Dabru ģimenei ir aizēnojis daudzās zemnieku likstas un licis apjēgt, ka dārgāka par visu ir dzīvība. Ja ne pats darba dēļ, tad vismaz domās Māris tomēr bija kopā ar Zemgales zemniekiem 5. jūlija akcijā. Ietekmēt politikāņus nav viegli. Skrējienā uz Eiropas Savienību viņi var samīcīt Latvijas laukus ar visiem zemniekiem kā rokfanus koncerta laikā Dānijā. Tāpēc lauku cilvēki, cik jaudas, pielāgojas situācijai. Pērnruden Māris no astoņiem hektāriem cukurbiešu četrus iearis zemē. Šopavasar bietes nav sētas. Pašlaik rasts noiets kartupeļiem, un tie nodrošinot iztiku ģimenei.
Tikai lielās ražas laikā jāņemot palīgi no malas. Ikdienā iztiekot paši, jo dēli Egils un Renārs no darba nebaidoties un strādājot bez ierunām.
Par kopsaimniecības laiku runājot, Māris Dabris saka: «Es negribu šito visu atcerēties. Strādāju par elektriķi un, lai arī kas notiktu, vienmēr vainoja mani.» Elvitai Dabrei savs sakāmais: «Protams, strādājot par dispečeri, fiziski bija vieglāk, bet galvai gan smagi. Taču arī tagad pēc dienas darbiem spēka pat «Panorāmai» nepietiek.»
Goda vietā mātes laimests
«Alejnieki» celti 1929. gadā. Koki mājas būvei vesti vai no pašas Valles. Tagad «Alejnieki» pamazām pārtop par pilsētas tipa māju – ar ērtībām, goda vietā atstājot Māra mammas 30. gadu beigās laimētu bufeti, kuras durvis un atvilktnes, pat neaizslēgtas, laupītājiem neizdevies atvērt…
Fakti
Ceļojumā apkārt rajonam «Bauskas Dzīve» uzkavējās Gailīšu pagastā pie Lietuvas robežas vietā, kur Kamardes pilskalns Latvijā sasaucas ar Kamardes muižas koku puduri Lietuvā.
