No Minsteres uz Latviju atceļojušas pulkveža Viļa Januma mirstīgās atliekas. 9. oktobrī viņš tika pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos.
No Minsteres uz Latviju atceļojušas pulkveža Viļa Januma mirstīgās atliekas. 9. oktobrī viņš tika pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos.
Vilis Janums dzimis Codes pagastā 1894. gada 7. janvārī. Miris 1981. gada 6. augustā un apglabāts Minsterē. Vēsturnieks Raitis Ābelnieks, stāstot par V. Januma veikumu, uzsver viņa lieliskās komandiera dotības. Codietis piedalījies Pirmajā pasaules karā Latviešu strēlnieku pulku sastāvā, bet no 1919. gada – Latvijas atbrīvošanas cīņās. Vēlāk dienestu turpinājis Latvijas armijā, no 1943. līdz 1945. gadam cīnījies Latviešu leģionā. Kara beigās, neizpildot vācu virspavēlniecības pavēles, viņš ar daudziem sava pulka kareivjiem latviešiem devies pie Rietumu sabiedrotajiem, tādējādi izglābjot mūsu vīrus no padomju represiju nežēlības.
1945. gadā pulkvedis V. Janums, atrodoties Zedelhemas gūstekņu nometnē, ierosināja Daugavas Vanagu organizācijas izveidošanu un kopš dibināšanas 1945. gadā līdz pat 1969. gadam bija Daugavas Vanagu organizācijas priekšsēdis. Dzīvodams trimdā, viņš kļuva par vairāku latviešu trimdas organizāciju vadošo pārstāvi ārzemēs, sešdesmitajos gados bija Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis. Viņš arī veicināja Minsteres latviešu ģimnāzijas izveidi.
Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa kavaliera pulkveža Viļa Januma pārapbedīšanas ceremonijā Rīgā piedalījās augstas valsts militārpersonas, arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Brāļu kapos klāt bija arī Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībnieks Imants Zeltiņš. Viņš “Bauskas Dzīvei” pastāstīja: “Vili Janumu satiku izglītības iestādē, kur mācījos. Tas bija vēl pirms kara, viņš nāca uz savu skolu kā militārpersona, tikās ar pedagogiem, runāja ar audzēkņiem.
“Kara gados mūsu ceļi nekrustojās, bet es no daudziem bijušajiem leģionāriem biju dzirdējis par Vili Janumu tikai labu. Viss, ko viņš darīja, bija ar domām par Latviju,” teica I. Zeltiņš.
Viņš atzina, ka pulkveža Januma pārapbedīšanas brīdī juties ļoti saviļņots. Tieši tāda bijusi Minsterē mirušā virsnieka vēlme atdusēties reiz Brāļu kapos, Mātes Latvijas pakājē. I. Zeltiņš stāstīja, cik grūti nācies vienoties ar Brāļu kapu komiteju, kas iebildusi pret V. Januma apbedīšanu, jo pie Mātes Latvijas esot jāgulda tikai ģenerāļi. “Ja karš turpinātos ilgāk, Janums būtu pat vairāk nekā ģenerālis,” tā I. Zeltiņš. Viņš arī uzteica pasaules Daugavas Vanagu organizāciju, kas sekmēja izcilā codieša pārapbedīšanu Rīgas Brāļu kapos.
