Daudzi desmiti cilvēku vakar, 20. janvāra pievakarē, pulcējās pie barikāžu atceres ugunskura Bauskas Rātslaukumā.
Daudzi desmiti cilvēku vakar, 20. janvāra pievakarē, pulcējās pie barikāžu atceres ugunskura Bauskas Rātslaukumā.
“Toreiz Rīgas ielās lika tādus betona aizsargus, lai krievu tanki nevar šaut uz cilvēkiem. Tad šaudījās, karoja, sēdēja pie ugunskuriem, cepa desiņas, dzēra tēju, dziedāja dziesmas un aizstāvēja brīvību,” tādi ir spriedumi par 1991. gada janvāra barikāžu laiku jauniešiem no Uzvaras – Edgaram (16 gadu) un Tālim (14 gadu).
Vairākiem desmitiem baušķenieku atmiņas ir konkrētas, emocionāli spilgtas. “Līdz vēlai naktij, kamēr vien raidīja, sēdēju pie televizora, sekoju līdzi notikumiem un domās biju kopā ar dēlu, kurš tajā laikā atradās Zaķusalā,” atceras baušķeniece Irēna. “Tad jau cilvēki nedomāja, kāpēc jābrauc, jāsēd dienām, naktīm. Viņi vienkārši juta, ka tā ir jādara,” skaidro Liāna. “Ja vajadzētu, tagad arī tauta ietu,” pārliecināta ir baušķeniece Feodosija. “Ir gan nedaudz skumji, ka tik daudz gadu jau aizgājis, gan arī patīkami, jo šeit jūtos kā tolaik: deg uguns, skan dziesmas, piedāvā tēju, pīrāgus. Tikai baiļu vairs nav,” tā Aivars no Codes.
Barikāžu atceres pasākumā Bauskas Rātslaukumā uz dziesmotu noskaņu vedināja Dobeles Zemessardzes vīru ansamblis. Pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile aicināja ar klusuma brīdi pieminēt tos barikāžu laika Latvijas brīvības sargātājus, kuru vairs nav mūsu vidū. Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Emerita Buķele rosināja pierakstīt tā laika notikumu dalībnieku atmiņas.