Divpadsmit mēnešus Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā dienēja baušķenieks Raimonds Kuķalks.
Divpadsmit mēnešus Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā dienēja baušķenieks Raimonds Kuķalks.
«Kā visiem jauniesaucamiem, grūtas bija pirmās nedēļas,» stāsta Raimonds. «Ļoti daudz nācās mācīties – reglaments vien bija uz sešām lapām. Vajadzēja pierast arī pie armijas uztura. Teorētiski uzturvielu daudzums bija pareizi aprēķināts un pietiekams, tomēr izsalkums mocīja.»
Dienestu armijā ne visi jauniesaucamie uzsāk Alūksnē. Dažreiz puiši pienākumu pildīt dodas uz Iekšlietu ministrijas sardzes pulku kā Raimonds. Tautas valodā runājot – te dienošajiem jāapsargā cietumos ieslodzītie.
Trīs stundas divos kvadrātmetros
Pēc mēneša Raimonds jau bija pieņēmis zvērestu un brauca uz savu dienesta vietu – Jelgavas cietumu. Divus mēnešus regulāri nācās iet dežūrā. Norīkojums bija uz diennakti – trīs stundas jāstāv sardzes tornī, trīs stundas atpūta. Torņa būdiņa divus kvadrātmetrus liela, telefons, trauksmes poga, visapkārt ložu necauršaujami stikli. Sarga pienākums ir nepārtraukti skatīties uz žogu. To izturēt ir psiholoģiski, nevis fiziski grūti. Redzams tikai cietuma žogs, nekādu pilsētas ainavu nevar un pat nedrīkst skatīt. Sargāt arī ir ko, jo «asprāši» iemanās mest pāri žogam visādas lietas. Tādi norīkojumi bija ik pēc divām dienām trešajā.
Sportošana atmaksājas
Brīvajās dienās kareivjiem ir iespēja apmeklēt dažādas sporta nodarbības. Raimonda uzcītība sportošanā atmaksājās, jo pēc trim mēnešiem viņš tika ieskaitīts sporta rotā. Bija daudz treniņu, sacensību, nācās braukt uz dažādiem sporta pasākumiem, uzturēt tajos kārtību. «Armijā, tāpat kā dzīvē, nepieciešams milzu gribasspēks, lai kaut ko sasniegtu, izrautos no ikdienas rutīnas,» secina Raimonds. «Daudzi puiši tā arī visu gadu nodien cietumā par apsargiem. Ja ir pietiekama apņemšanās, tad var panākt, ka šo laiku pavada daudzpusīgāk.»
Grūtāks ir otrais pusgads
Par visgrūtāko Raimonds uzskata dienesta vidusdaļu. Puse jau aiz muguras, domas pievēršas mājām, un tad atliku- šos sešos mēnešos laiks sāk vilkties gliemeža gaitā. «Lai arī pēdējie mēneši Jelgavā aizritēja vieglāk, dzīve aiz žoga – tā tomēr nav brīvība,» atzīst Raimonds. Taču dienesta divpadsmit mēnešus viņš nenožēlo. Šis laiks cēlis puiša pašapziņu, pieaugusi centība, prasme vairāk visu paveikt pašam.
Dienesta beigās Raimonds Kuķalks saņēma valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadības Atzinības rakstu. Viņš cer, ka labie vārdi, gūtais fiziskais rūdījums un gribasspēks palīdzēs atrast sev tīkamu un labu darbu.
