Dimzukalns atrodas Iecavas pagastā, desmit kilometru no centra. Tas robežojas ar Rīgas rajonu.
Dimzukalns atrodas Iecavas pagastā, desmit kilometru no centra. Tas robežojas ar Rīgas rajonu.
«Bauskas Dzīve» viesojās šajā vietā.
Reģistrē īpašumus Zemesgrāmatā
«Ar dimzukalniekiem var karā iet. Viņi ir atsaucīgi un izpalīdzīgi,» tā apkārtējos ļaudis raksturoja dzīvokļu kooperatīva «Dimzas» vadītāja Inta Šmite.
Kooperatīvs dibināts 1992. gadā, I. Šmite to vada no 1999. gada jūnija. Kooperatīvā ir četras mājas ar 38 dzīvokļiem, tajās mīt 90 cilvēku. Nami celti pirms vairāk nekā 30 gadiem – sešdesmito gadu beigās.
«Sākumā bija grūti – ūdenspiegādes sistēma nebija sakārtota, vides veselības speciālistus neapmierināja ūdens kvalitāte. Iecavas «Dzīvokļu komunālās saimniecības pārvaldes» (DzKSP) darbinieks Antons Punāns lietas sakārtoja. Pašlaik lielākie darbi kooperatīvam saistās ar īpašumu ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Ar padomu daudz palīdz pagasta padomes juriste Gita Lamberga un DzKSP pārvaldnieks Arkādijs Okolovskis,» stāstīja I. Šmite.
Kopīgas tradīcijas
Kooperatīvs nodarbojas ar ūdenspiegādi, atkritumu izvešanu, santehnikas lietām, apkārtnes sakopšanu. Iecerēta zāles pļaujamā un sūkņa pirkšana, attīrīšanas būves. Inta Šmite veicina arī Dimzukalna kultūras dzīvi – organizē svinības –, ierīkots sporta laukumiņš bērniem. «Dimzukalnā ir ap 30 bērnu, Lieldienās viņiem notika pasākums ar olu ripināšanu, maskām un apsveikumiem. Mēs kopīgi svinam svētkus. 1. jūnijā mūsu feldšere Agra Stankēviča aizgāja pensijā, viņai rīkojām svētkus,» stāstīja I. Šmite.
Atklājas, ka dimzukalniekiem ir visai lēta dzīvošana, mēnesī jāmaksā viens lats no cilvēka par elektrību, kas tiek patērēts ūdens sūknēšanai. Dzīvokļos ir krāsnis vai citādāka apsildīšanas sistēma, jo «juku laikos mums atvienoja gāzi, – bija daudz jāmaksā,» skaidroja I. Šmite.
Viss uz vietas
Dimzukalnieki gandrīz visu varot nopirkt uz vietas – darbojas divi veikali. Invalīdi, kuriem par braukšanu nav jāmaksā, iepērkoties Rīgā, jo tur ir lētāk. «Uz Iecavu braucam, ja vajag ko labāku,» sacīja pensionāre Aina Grjaznova.
«Bauskas Dzīve» iegriezās SIA «Zutis» veikalā. «Par pircēju trūkumu nevaram sūdzēties, īpaši vasarā. Plēves siltumnīcās tiek audzēti dārzeņi, un cilvēkiem ir nauda. Ziemā ir nedaudz citādāk,» stāstīja pārdevēja Maruta Krūmiņa. Veikalā ir divas pārdevējas, katra strādā nedēļu. Darba laiks – no plkst. 9 līdz 21, piektdienās, sestdienās un svētdienās tas atvērts visu diennakti. Tirgotava atrodas daudzdzīvokļu mājā, kura nav pabeigta, daļā iedzīvotāji ierīkojuši dzīvokļus, citi stāvi tukši.
Tā kā Dimzukalnā ir tirdzniecības vietas, autoveikali šeit nebrauc. Dažkārt tiek pievesta tikai kombinētā lopbarība.
Feldšerīte palīdzību neatsaka
«Esam sašutuši, ka mums vairs nav feldšerpunkta. Tas ir vajadzīgs. Mūsu feldšere ir gluži kā daktere, nevajadzēja braukt uz Iecavu pie ārstiem. Mums ir grūti doties uz Iecavu, poliklīnika un slimnīca atrodas tālu no autoostas,» pārdzīvojumos dalījās A. Grjaznova. Viņa vienā no kooperatīva mājām Dimzukal- nā dzīvo jau gandrīz 25 gadus. A. Grjaznova zināja, ka feldšerpunktam nepieciešams sertifikāts, feldšerei sertifikāts esot.
«Bijušajās feldšerpunkta telpās, kuras atrodas daudzdzīvokļu mājā, nākotnē būšot bibliotēka. Taču, ja aiziet pie feldšerītes uz mājām, padoms netiek atteikts. Viņa mums ir tik laba,» tā sacīja I. Šmite.
Netālu atrodas Dzimtmisas pamatskola, tur mācās Dimzukalna bērni. Pirmklasniece Elīna Mazule un otrās klases skolniece Anastasija Dubrovska sprieda, ka Dimzās ir labāk dzīvot nekā Iecavā.
Gandrīz visi šīs puses iedzīvotāji govis likvidējuši, jo pūles neatmaksājoties, ganības esot tālu. Dimzukalnā ir Dzimtmisas pasta nodaļa.
