Pēc pašvaldību vēlēšanām Bauskā ne viens vien sūkstījās, ka nu pie varas tikuši tā kā «sarkanie», tā kā «rozā» politiskie spēki.
Pēc pašvaldību vēlēšanām Bauskā ne viens vien sūkstījās, ka nu pie varas tikuši tā kā «sarkanie», tā kā «rozā» politiskie spēki. Kā vērtējat jūs un vai attiecināt arī uz sevi nesaskaņas LSDSP valdē? Vai jūtaties atbildīgi par tām?
Ā. Gaile: – Pilnīgi noteikti saku – nē! Pirms vietējo pašvaldību vēlēšanām vairākas partijas man piedāvāja vietu savā sarakstā. Varēju izvēlēties. LSDSP rajona organizācijas priekšlikums bija vispieņemamākais, jo tieši man viņi piedāvāja šo sarakstu veidot. Turklāt bez jebkādiem nosacījumiem, brīvi. Vēlējos pulcināt kopā iespējami vairāk jaunu, enerģisku cilvēku ar svaigām domām.
Kā tas izdevās?
Ā. Gaile: – Lai vērtē lasītāji – mūsu saraksta pārstāvju vidējais vecums bija 37,5 gadi. Priecātos, ja būtu ievēlēts pats jaunākais – Inesis Lasmanis, kuram ir tikai 25 gadi. Protams, veidojot sarakstu, vērsos LSDSP rajona nodaļā, lai iesaka savus biedrus, un sarakstā viņi bija četri. Visi 11 kandidāti sanācām kopā, katrs rakstījām savus priekšlikumus, lai izveidotu kopīgu pirmsvēlēšanu programmu.
Neviens mūsu sarakstam nekādu naudu nepiedāvāja, nesponsorēja. Izplatījām tikai vienu reklāmas lapu, tās iespiešanu apmaksāja LSDSP partijas valde. Arī «Bauskas Dzīvē» reklāmu ievietojām vienu reizi, jo pirmsvēlēšanu kampaņai katrs ziedojām savu naudu, cik nu varējām. Varu sniegt pārskatu par katra lata saņemšanu un izlietojumu.
Politiķis Egils Baldzēns jau Atmodas sākumā bija un joprojām ir LSDSP biedrs. Ir nācies klausīties viņa uzstāšanos Bauskā, kur E. Baldzēns deklarējis, ka vēsturiski šī bijusi arī Raiņa partija un ka šis politiskais spēks aizstāv darba ņēmēju intereses. Gribu vaicāt skolotājai Maldai Ignatjevai un Jurim Landorfam, kā jūs izjūtat sava vārda saistīšanu ar LSDSP?
M. Ignatjeva: – Biju divkārt pārsteigta – mani uzaicināja kandidēt, turklāt šajā sarakstā. Piekritu pēc ilgām pārdomām. Man būtiski bija uzzināt, ar kādiem cilvēkiem būšu kopā. Nenāca ne prātā, piemēram, pieprasīt sev noteiktu naudas summu, lai būtu gatava kalpot tautai, kā to nesen izdarīja Einārs Repše. Mūsu sarakstā kandidāti pārstāvēja līdzīgu aprindu ļaudis.
Tiešām nepatīkami, ka LSDSP valdē ir nesaskaņas, intrigas un pat blēdības, bet neuzskatu, ka tas skar arī mani. Tie 80 vēlētāji, kuri manu uzvārdu svītroja no saraksta, acīmredzot saprata, ka manas vērtības nav viņu vērtības, bet tie 1000, kuri balsoja «par», pauda uzticēšanos.
J. Landorfs: – Tā nav mūsu vaina, ka esam ievēlēti no LSDSP saraksta. Izvēli veica vēlētāji, un pieļauju, ka viņi vairāk domāja par konkrētām personībām katrā sarakstā. Tāpēc man šķiet nepareizs noteikums, ka mazpilsētās jāveido partiju saraksti.
Kāpēc jūs tā uzskatāt?
J. Landorfs: – Tas liek pašvaldību veidošanu vietējā līmenī pārāk politizēt, tas nav dabiski, bet gan uzspiesti. Vairāk būtu pieņemama vēlētāju apvienību veidošana, kur apvienojas domubiedri.
Pašlaik Bauskas Domē kopā jāstrādā cilvēkiem ar ļoti dažādiem uzskatiem, bet galvenais, lai mēs spētu saprasties, vienoties un pieņemt lēmumus. Uzskatu sevi par diletantu politikā, tomēr maldīgi, ka daudzi cilvēki LSDSP saredz kādu komunistiskās partijas ideālu pēctecību. Sociāldemokrātu programmā ir daudz ļoti labu ideju, piemēram, par nacionālu valsti. Visi partijas biedri vai tās atbalstītāji nevar atbildēt par to, kā šos jēdzienus un labos nodomus kropļo konkrēti cilvēki. Tā tas pašlaik notiek, piemēram, Rīgas Domē, kur apvienojas gluži pretēji spēki, kuri nav lojāli Latvijas valstiskuma idejai.
Vai Dome ir saņēmusi LSDSP valdes norādījumus darbam? Vai ir izjusts kāds spiediens, piemēram, šīs partijas vadītāju kontrole?
Ā. Gaile: – Nav bijis nekādu norāžu, pat ne intereses. Reizēm man šķiet, ka nāktos mums vismaz vietējai LSDSP organizācijai sniegt kādu informāciju par to, kā strādājam. Tieši šis politiskais spēks Maldai, Jurim un man ļāva kandidēt pašvaldības vēlēšanās.
Katrs no jums Domē ienāca ar kādu savu ideju, ko gribējies īstenot. Ja pieņemam, ka visa dzīve ir viens vienīgs būvlaukums, gluži kā Bauska šovasar, kādu ķieģeli jūs šajā ēkā gribētu ielikt?
J. Landorfs: – Mani, protams, visvairāk nodarbina problēmas Bauskas slimnīcā. Esmu sajutis, ka vadība sākusi ar mani vairāk rēķināties, uzklausa ne tikai daktera, bet arī deputāta viedokli, iebildes. Vēlos, lai pārmaiņas ārstniecības iestādes darbā nāktu par labu vispirms pacientiem un arī mediķiem.
M. Ignatjeva: – Man par prieku ir sākts nopietns darbs Bauskas skolu optimizēšanā. Jau izdevies apstiprināt Bauskas ģimnāzijas nolikumu, risinās jautājums, kā attīstīsies pilsētas 2. vidusskola. Šīs mācību iestādes nolikumu papildina punkts, ka tur veidojas klases ar latviešu mācību valodu. Izveidota izglītības attīstības padome, ko vada deputāts Ģirts Bernauts. Kopā sanākuši visu Bauskas mācību iestāžu vadītāji, un mums ir tik daudz ko spriest un lemt. Esam sākuši apsvērt, kāda būs izglītības attīstības koncepcija mūsu pilsētā. Svarīga ir skolotāju tālākizglītības atbalstīšana, bet šogad mums jārēķinās ar iepriekšējās Domes apstiprinātā budžeta līdzekļiem. Tomēr ir izdevies panākt, lai atbalstu saņem studenti un tehnisko skolu audzēkņi no trūcīgām ģimenēm.
Vai nav divdomīga situācija – jūs strādājat vienā, bet Bauskā ir četras skolas? Kā spējat sadalīt savu labo gribu, idejas un ieinteresētību?
M. Ignatjeva: – Man liekas svarīgi likt pārējiem deputātiem palūkoties uz izglītību kā visai tautai nozīmīgu jomu. Vienpersonīgi savai skolai par labu neko neizlemju. Šādos gadījumos balsojumos parasti atturos.
Kultūras jomā šovasar laikam gan ir bijis maz iespēju kaut ko izdarīt?
M. Ignatjeva: – Tieši tā, un iemesli ir saprotami – pilsēta ir izārdīta. Taču esmu izjutusi arī iedzīvotāju atturīgu un nomaļus stāvošu attieksmi – «man neko nevajag». Izteicu aicinājumu vākt ziedojumus Kantrimūzikas festivāla atbalstam un visu dienu arī pie šīs urnas stāvēju. Kad to atvēra, tajā bija… 72 santīmi. Nu tad jādomā, ka apmēram par šādu tiesu šis festivāls baušķeniekiem ir vajadzīgs. Bija diezgan rūgti… Toties prieks, ka notika strādājošo sporta spēles, arī Domei bija sava komanda. Esmu sapratusi, ka ar varu uzspiest darboties nevienam nevar.
Skolotāja un dakteris, jūs abi politikā esat jaunuļi. Vai izjūtat deputāta pienākumu kā nastu?
J. Landorfs: – Ja kāds teiktu, ka laikā, kamēr es pildu deputāta pienākumus, vairāk varētu nopelnīt, strādājot slimnīcā, tā būtu taisnība. Bet reizē ar iekļūšanu Domē manā dzīvē ir notikušas pārvērtības. Esmu daudz vairāk informēts par to objektīvo, kas notiek valstī un Bauskā, rajonā.
M. Ignatjeva: – Darbošanās politikā nav mans mērķis, bet, ja cilvēki man ir uzticējušies, veikšu šo pienākumu no sirds un kā pratīšu. Man ir interesanti, tā ir pilnīgi jauna dzīves pieredze. Tomēr nav vēlmes iesaistīties politikā ilgāku laiku.
Ir kāda lieta, par ko daudz esmu domājusi un pilnīgi nesaprotu. Nesen dzirdēju, ka vēlēšanu process un politika esot intīmas lietas, bet Latvijā intīms vairs nav mājās, ģimenes dzīvē, gultā un pat tualetē notiekošais…
Nākamgad būs 8. Saeimas vēlēšanas. Iespējams, ka arī jums piedāvās kandidēt. Jānis Esta, kādreizējais Bauskas mūzikas skolas direktors, tieši no domnieka krēsla pārsēdās Saeimas deputāta solā.
Ā. Gaile: – Atbildēšu ar pretjautājumu – bet kāpēc gan ne?
M. Ignatjeva: – Mēs savu likteni nelemjam, varam tikai pieņemt vai nepieņemt, ko tas mums piedāvā.
J. Landorfs: – Nezinu, pašlaik par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās nedomāju, man ir pietiekami daudz darba Bauskā.
