Nesen baušķenieces Dzintras Domkinas ģimeni piemeklēja nepatīkams pārsteigums – uz veterināro klīniku nācās doties piecus gadus vecajam pašapzinīgajam runcim Bricim, savās mājās ļoti laipnam un komunikablam iespaidīga izmēra kaķuzēnam.
Reizē ar Latviju
Brici Dzintrai savulaik atveda zvēru daktere Līga Truntika, kad Domkinu pāri bija pametusi ilggadējā draudzene kaķene. Jaunais draugs bija dzimis 18. novembrī, reizē ar Latvijas neatkarību, tādu nevarēja neņemt, saka saimniece.
Bricis savu mūžu vada dzīvoklī, bija uzkrājis iespaidīgu «kultūrslāni». Dzintra stāsta: «Kaut arī visbiežāk viņš guļ uz palodzes vai gultā, Bricim patīk kustēties. Runcis labprāt spēlējas ar mērlenti, bumbiņu un koka nūjiņu – visu, ko uzskata par mantām. Taču mums ne vienmēr ir spēks ar viņu noņemties. Turklāt manam vīram Armīnam gadās kaķim piedāvāt vairāk ēdiena. Tā nu Bricis bija pieaudzis apmēros.»
Ap gadumiju kaķītim kļuvis slikti – viņš elsojis, nav gribējis ēst, bijis nervozs un saskumis. Veterinārārste Līga Truntika pēc apskates noteikusi diagnozi – paaugstināts cukura līmenis un nieru problēmas. Nācies doties viņai līdzi uz klīniku.
Ārstē draugu
Zvēru slimnīcā Bricis pavadījis trīs dienas. L. Truntika «Bauskas Dzīvei» atzīst – kaķim pārmaiņas nebija vieglas, klīnikas mītni viņš īsti nav pieņēmis, ļoti uztraucies. Tomēr ārstēšana devusi rezultātu, un pacients varēja atgriezties mājās.
Mēnesi pēc slimnīcas apmeklējuma kaķu kungs bija nometis 3 kg no iepriekšējā 9,6 kg svara, stāsta Dzintra. Process neesot viegls – jānoturas pret kaķa lūgumiem pēc barības, turklāt jādod speciālā pārtika ar mazāku tauku saturu, kas viņam tik labi negaršo.
Bricis, kā jau kaķim piedienas, mājās jūtas galvenais saimnieks. Tīrīgais, pūkainais kaķuzēns reizēm darot palaidnības – tapetes koridorā un puķes dabū ciest, bet tagad veterinārārste puisim uztaisījusi manikīru, asumi vairs nav tik iespaidīgi. Viņš laipni sagaida visus ciemiņus, vienīgi pēc izbraukuma uz klīniku neuzticas ļaudīm ar bīstama paskata «daiktiem» – palielais fotoaparāts puisim liek pieglaust ausis un manīties prom no acīm.
«Viņš pie mums ir karalis,» smaida Dzintra, «aprunājas un paspēlējas ar manām draudzenēm un citiem viesiem. Kad Armīns saslimis, guļ blakus un «ārstē».»
Ēdienu var «noķert»
L. Truntika teic, ka dzīvokļa kaķiem ir mazāk kustību nekā mājā un ārā mītošajiem. Tāpēc kaķu cilvēkiem jādomā par rotaļām – var izmantot zvēru iemīļotās spalvu stibas, ierīkot aktivitātes centru ar iekārtām mantām, palaist pa uzvelkamai pelei. «Režģī var iekārt barības gabaliņus, lai kaķim tie pašam jānoķer – tā tiek gan kustības, gan ēdiens,» iesaka daktere.
Kaķim ēst nevar dot tik daudz, kā viņš pats grib, skaidro veterinārārste: «Jānormē barība, jo kaķis aiz bezdarbības un garlaicības ēd daudz, līdzīgi cilvēkam. Kaķi ir viltīgi un ļoti labi māk izmantot cilvēka mīksto sirdi.»
Sekas ar lieko svaru var būt tikpat bīstamas kā cilvēkam – cukura diabēts, aptaukošanās, sirds mazspēja, aizdusa, pārkaršana siltā laikā, aizcietējumi, augsts asinsspiediens, kas negaidīta stresa gadījumā var izraisīt sirds apstāšanos, apgrūtināta šķidruma filtrācija nierēs, uzskaita daktere.
Svarīgi, lai dzīvnieks kustētos brīvi, cik un kā pats vēlas. Līga novērojusi, ka cilvēkiem ar aktīvu dzīvesveidu arī kaķi un suņi ir slaidāki un veselīgāki, bet pensionāru draugiem gadās apvelties. Tomēr reklamētā komerciālā barība derot tikai zvēriem ar optimālu svaru. «Lai to samazinātu, jākonsultējas ar veterinārārstu un jālieto ārstnieciskā barība. Kaķim tas iet ļoti grūti, un bieži arī cilvēkam nolaižas rokas,» atzīst mediķe, «vieglāk apaļumu neielaist nekā nodzīt.»
