Krustpilī dzimusī Ina Grīnfelde ilgus gadus nodzīvojusi Misā un viņas mūžu raksturo pašaizliedzība, godprātība.
Krustpilī dzimusī Ina Grīnfelde ilgus gadus nodzīvojusi Misā un viņas mūžu raksturo pašaizliedzība, godprātība. To piepildījušas rūpes par tuviniekiem un darbs, darbs, darbs. Šodien viņai ir 65. dzimšanas diena, bet tā paies bez īpašām svinībām.
Desmit gadu bez atvaļinājuma
Inas Grīnfeldes jaunības gadi pieder Rīgai, kad pēc Krustpils vidusskolas beigšanas viņa iestājās kulinārijas un tirdzniecības skolā un strādāja Rīgas piena kombinātā. No tiem gadiem saglabājusies jauka fotogrāfija, kur Ina redzama ar koķetu cepurīti galvā. Tāda skaista un jauniņa viņa apprecējusies, un kopš tā laika par sevi gādāt iznācis maz. Viņa strādājusi par dzelzceļa remontstrādnieci un pārbrauktuves dežuranti, pēc tam kūdras fabrikā, vēlāk – vairāk nekā desmit gadu bez kārtīga atvaļinājuma – nesusi pastu Misas ciemata iedzīvotājiem.
Bērni vēl bijuši mazi, kad pirmais vīrs saslimis ar nedziedināmu kaiti. Tā viņu mocījusi ilgstoši. Skrienot no viena darba uz otru, kopjot sirdzēju, Ina Grīnfelde spējusi izaudzināt divas meitas un trīs dēlus. Iznācis tā, ka arī tagad Vasilija, Marijas, Ērikas, Andreja un Aivara ģimenes nevar iztikt bez māmuļas pensionāres atbalsta. Vienam nav darba, citu moka slimība. Pašlaik pie vecmāmiņas dzīvo un Misas vidusskolā mācās dēla meitiņa, prieks arī par katru netālu dzīvojošā mazdēliņa apciemojumu.
Izada katru dzijas kamoliņu
«Man visu mūžu nācies smagi strādāt, tāpēc mazbērniņus gribas lutināt un žēlot. Tik maz varu dot. Cik tad no pensijas var atlicināt! Arvien šķiet, ka viņiem klājas grūtāk nekā man. Par to mātes sirds smeldz. Esmu mierīga tikai tad, ja zinu, ka viņiem ir ko ēst. Kad bērni auga, arvien nācās domāt, kā viņus pabarot, lai nebūtu izsalkuši. Tāpēc mūsu ģimenē arvien cieņā bijušas zupas. Tās vāru tumīgas, biezas, sātīgas. Ziemā, cik vien spēju, adu – galvenokārt zeķes un cimdus. Tos dāvinu savējiem, un vajadzību daudz. Visi dziju galiņi salikti vienkop un izadīti.»
Piemājas dārzs un lopiņi kūtī līdz šim palīdzējuši izdzīvot. Bet spēka kļūstot arvien mazāk. Sarūgtinājusi arī daba. Pērngad dārziņš «noslīcis» un pat kartupeļi nav izauguši. Vienu gotiņu nāksies pārdot, jo kļuvis par grūtu sagādāt sienu divām.
Siena pļavā pārdomā seriālus
«Agrāk gan man bija enerģija. Esmu seriālu cienītāja, vismaz šajās filmās redzu skaistus cilvēkus, tālas zemes. Pat no siena pļavas un dārza atskrienu uz mājām, lai noskatītos filmas sēriju. Tad vieglāku sirdi dodos atpakaļ un strādājot redzēto pārdomāju.»
Uzzinājusi, ka pie viņas dodas redakcijas ļaudis, Ina Grīnfelde gauži satraukusies. Naktī pamodusies, miegs pagalam. Atcerēdamās savas dzīves dienas, viņa paslepus notraususi asaras. Traģisku un skumju romānu varētu uzrakstīt, viņa sacīja, atzīstot, ka līdzīgs mūžs arī ļoti daudziem citiem cilvēkiem Latvijā. Prieku jubilārei sniedz katra saulaina diena, brīdis, kad nekas nesāp, iepriecina labs vārds un sirsnība.
