Pats tālākais ziemeļu punkts pagastā – Dzimtmisa. Agrāk šo vietu dēvēja atbilstoši tās ģeogrāfiskajam novietojumam – Ziemeļi, taču tagad atgūts vēsturiskais nosaukums.
Pats tālākais ziemeļu punkts pagastā – Dzimtmisa. Agrāk šo vietu dēvēja atbilstoši tās ģeogrāfiskajam novietojumam – Ziemeļi, taču tagad atgūts vēsturiskais nosaukums.
Dzimtmisas pastniece Maija Allere stāstīja, ka pati arī cīnījusies, lai vietai atkal būtu agrākais nosaukums.
Visiem kopīga sāpe – bibliotēka
Savu dzīvi dzimtmisenieki raksturo «kā uz robežas». Netālu no apdzīvotās vietas ir mežs, pa kuru stiepjas Bauskas un Rīgas rajona robeža. Agrāk šeit bija atsevišķs ciemats, pēc tam toreizējie Ziemeļi bija kolhoza «Iecava» daļa. Daudzi šo vietu ieraduši dēvēt par Vienību. Ilgu laiku tā sauca arī autobusu pieturu.
Satiktie cilvēki atzina, ka Dzimtmisā dzīve rit diezgan bēdīgi un vienmuļi, taču ir vēlme pēc kaut kā laba. Kolhoza laikā bija klubs, bet tagad tas slēgts. Kultūras dzīve panīkusi – no Iecavas šeit neviens nebrauc un nerīko pasākumus, lai gan vietējiem tas interesētu. Kaimiņos, Dimzukalnā, ir izdarīgāki cilvēki, tur ir lielāka rosība nekā Dzimtmisā. Sastaptie iedzīvotāji atzina, ka pirms vēlēšanām solīts bibliotēku saglabāt. Bet viņi arī saprot, ka māja pieder īpašniekam.
Tiek runāts, ka no jaunā gada bibliotēku slēgs. Tā atrodas īpašnieka mājā, un viņš grib ēku pārdot. Dzimtmisenieki stāstīja, ka arī veikalu slēgšot nākamgad, taču īstas skaidrības neesot.
Dzimtmiseniece Ausma Tētiņa šeit dzīvo jau aptuveni 35 gadus. «Uz centru – Iecavu – aizbraucu reti. Tikai pie dakteriem un pēc zālēm. Īpaši sarežģīti tas ir ziemā, kad ceļi slideni un jātiek uz autobusu pieturu. Uz veikalu jāiet nepilns kilometrs. Turp dodos aptuveni vienu reizi nedēļā,» tā A. Tētiņa. Viņai ir dārzs, bet tur audzē tikai sev nepieciešamo. Ir arī gotiņa un vistas. «Tehnikas nav, un jāgaida, kad kāds sastrādās zemi. Tas maksā dārgi, bet ko padarīsi,» tā dzimtmiseniece. Ausmas kundze piebilda, ka satraukusies par iespējamo bibliotēkas slēgšanu, jo ziemā lasot gan žurnālus, gan grāmatas. «Ja bibliotēku slēgs, nebūs patīkami. «Bauskas Dzīvi» gan pasūtu,» noteica A. Tētiņa.
Dzimtmisenieki ir kulturāli cilvēki
«It kā jau neesam nekāda nomale. No Rīgas 30 kilometru, arī Iecavas centrs ap desmit kilometru. Pāri lielajai šosejai ir Dzimtmisas skola, labi, ka tā darbojas. Vismaz bērniem pēc izglītības nav jāmēro tāls ceļš. Skolā audzēkņiem ir iespēja apmeklēt pulciņus, izglītoties un aizpildīt brīvo laiku,» atzina pārdevēja Guntra Allere. Viņa strādā veikalā, kuru rotā uzraksts «Vienība». Tas pieder zemnieku saimniecībai «Andersoni», kuras īpašnieks ir Guntis Graubiņš.
Cilvēki bodē vairāk pērk pirmās nepieciešamības preces – putraimus, maizi. Bērni, no skolas nākdami, paņem kādu košļeni, siltākā laikā – saldējumu. «Netālu ir dārziņi. Vasarās atpūtnieki iegriežas pie mums,» stāstīja pārdevēja.
«Dzimtmisā dzīvo daži simti cilvēku. Tukšu māju šeit nav. Lielākā daļa ģimeņu abonē avīzes. Jāpasūta ir, jo kioska, kur tās nopirkt, šeit nav,» stāstīja pārdevējas vīra māte, pastniece Maija Allere. Viņa piebilda, ka pasūta ne tikai «Bauskas Dzīvi», bet arī «Lauku Avīzi», no žurnāliem – «Ievu», kā arī dažādus periodiskos izdevumus bērniem. Soma esot smaga, bez velosipēda neiztikt.
«Pastu vadāju katru dienu, izņemot svētdienas. No rīta ap pusdeviņiem braucu uz Dimzukalna pastu. Vedu ne tikai laikrakstus un žurnālus, bet arī pensijas, bērnu pabalstus. Ja nav jābrauc pie daudziem iedzīvotājiem, tad darbu beidzu ap vieniem diviem pēcpusdienā,» vēstīja pastniece. Dienā viņa pieveic no desmit līdz 12 kilometru. «Ziemā braukt grūti, ceļus nekaisa, tikai nošķūrē. Braucu ar savu velosipēdu,» ikdienu raksturoja pastniece. Viņai šajā amatā rit desmitais gads.
Vairākums dzimtmisenieku strādā Rīgā un Ķekavā, mazāk Iecavā. «Šeit uz vietas nav uzņēmumu. Netālu ir kokogļu ražotne, tur daži nodarbināti,» stāstīja sastaptie iedzīvotāji. Darbs tur esot grūts, bet ir ko darīt un par to laikus saņem algu. «Lieli dzērāji dzimtmisenieki nav. Kādreiz varbūt iedzer – algas dienās. Arī krieviski runājošo problēma šeit nepastāv. Lielākā daļa ir latvieši, bet citi iemācījušies runāt latviski,» sprieda G. Allere. Viņa piebilda, ka vispār dzimtmisenieki ir kulturāli ļaudis. Arī bezdarbnieku nav īpaši daudz. Darbspējīga vecuma cilvēki mēģina atrast kādu nodarbi. Citi strādā arī pie zemniekiem. Šīs puses zemnieki pārsvarā audzē kartupeļus, graudus, lopus. Siltumnīcas ir kādiem diviem.
Gatavojas saulgriežiem
Dzimtmisā ir Jaunkalniņu kapi. Taču pārzinis neesot īpaši aktīvs. Talkas pagājušajā vasarā nav notikušas. «Mums teica, ka nebūs arī kapu svētku, taču notika gan. Uz baznīcu mums grūti aizbraukt, tāls ceļš. Tik daudz naudas mums nav,» teica pastniece.
Dzimtmisas ļaudis gatavojas Ziemassvētkiem. Bibliotēkā notiks pasākums. Silvija Liepiņa, desmitās klases skolniece, uzrakstījusi ludziņu, vietējie bērni, gatavojoties svētkiem, iesaistījušies teātra spēlēšanā.
