ELZA KĻAVIŅA ir SIA «Bauskas Dzīve» grāmatvede kasiere; redakcijā 11 gadu nostrādājusi par galveno grāmatvedi.
ELZA KĻAVIŅA ir SIA «Bauskas Dzīve» grāmatvede kasiere; redakcijā 11 gadu nostrādājusi par galveno grāmatvedi. Viņas darba pienākumos ietilpst naudas iekasēšana par sludinājumiem, reklāmām, algu izmaksāšana darbiniekiem un vēl daudzi sīki, bet nozīmīgi pienākumi.
Uzsākot stāstījumu par sevi šajā laikā un šajā kolektīvā, Elza izvēlējās trīs burtu D virknējumu – darbs, dārzs un dēls.
Aiz cipariem vienmēr saskatu dzīvus cilvēkus
Pēc Rīgas uzskaites un kredīta tehnikuma beigšanas septiņus gadus nostrādāju par grāmatvedi Bauskas bankā, tad desmit gadu biju grāmatvede rajona Kultūras nodaļā. Uzskatu, ka neviena iestāde nevar iztikt bez priekšnieka un grāmatveža. Manā profesijā ir jāprot ļoti labi rēķināt. Matemātika skolā man padevās, lai gan patika arī vācu valodas stundas. Ja būtu iespēja sākt no jauna, noteikti izvēlētos studēt svešvalodas. Toreiz apstākļi bija tādi, ka vajadzēja apgūt kādu praktisku profesiju. Grāmatveža darbā nepieciešams arī stingrs raksturs. Īpaši, kad strādāju Bauskas bankā, kur lielajā naudas krātuvē glabājās simtiem tūkstošu rubļu. Godīga attieksme pret darbu manī ir mājojusi vienmēr. Kāds no maniem bijušajiem priekšniekiem to pat esot reiz nosaucis par «stulbo godīgumu». Es no tā nekaunos.
Pavasarī arī dubļi ir citādāki
Esmu dzimusi Cēsu rajonā, dzīve mani uz Bausku, kā pati smejos, atvedusi kā «vienkāršo Mariju». Kad darbadiena nogurdina, atpūtu meklēju dārzā. Pašai izaug savs kartupelis, ogas ievārījumam. Protams, arī skaistais sēšanas un dēstīšanas prieks. Tad rušināšana, čubināšana un gaidīšana, kas līdīs no zemes ārā. Pavasara smaržas, putnu dziesmas – tas mani gandarī vairāk par rudens ražas novākšanas prieku. Patīk zelta rudens, bet dubļi un lietus gan ne.
Savu dzīvi esmu veltījusi dēlam
Par mūsdienām nesūdzos, šis laiks nes sev līdz daudz skaistu, brīvu emociju, lielisku iespēju. Kaut gan dažreiz māc arī bažas: ja tagad kā agrāk būtu jāpelna iztika sev, dēlam un mātei, nezinu, vai izdotos. Bet mierinu sevi, ka neesmu viena, mājas darbos un dārzā man vienmēr bijis lielisks izpalīgs – dēls Andis. Viņa lielākā dzīves aizraušanās ir auto. Jau pamatskolas laikā bija pasūtījis žurnālu «Za ruļom» un būrās cauri viņam vēl tik svešajai krievu valodai. Izmācījās Saulaines tehnikumā par automehāniķi, tagad strādā servisā un ar darbu ir ļoti apmierināts. Man tehnika nav sevišķi tuva, bet dēls saka, lai nepārdzīvojot, aizvizināšot mani, kur vien nepieciešams. Automobilī Andim blakus sēdot, es jūtos droši.
Vakaros labprāt noskatos televīzijas seriālus, esmu pārliecināta, ka tie sniedz daudz vielas pārdomām par dzīvi, par visu, ko liktenis var cilvēkam sagādāt. Bet ilga televīzijas skatīšanās nesanāk, ir labi jāizguļas, jo nākamajā dienā atkal gaida darbs ar cilvēkiem un cipariem.
