1. jūlijā stājies spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Daļai pašvaldību iedzīvotāju tas liek sakārtot dokumentus un uzrādīt reālo dzīvesvietu.
1. jūlijā stājies spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums.
Daļai pašvaldību iedzīvotāju tas liek sakārtot dokumentus un uzrādīt reālo dzīvesvietu. Tiem, kuri dzīvo pieraksta vietā, jaunais likums nekādus pienākumus neuzliek. Tādējādi tiks apzināta reālā iedzīvotāju izvietojuma situācija.
Kā aizritējusi pirmā nedēļa, kopš Dzīvesvietas deklarēšanas likums stājies spēkā? «Bauskas Dzīve» aptaujāja vairākas rajona pašvaldības.
Atvieglo pienākumu veikšanu
«Bauskā kopš 1. jūlija dzīvesvietu deklarējuši pieci cilvēki. Galvenokārt tie bijuši iedzīvotāji, kas jau labu laiku dzīvo pilsētā, bet nav bijuši šeit pierakstīti. Atjaunot pieraksta vietu Bauskā pēc studijām nākuši arī bijušie studenti,» sacīja Bauskas Domes speciāliste iedzīvotāju un dzīvokļu jautājumos Sandra Kazāka.
Viņa atzina, ka pašvaldību speciālistam jaunais likums atvieglo pienākumu veikšanu, jo nav jāstrīdas un jāpieprasa dokumentārs jaunās dzīvesvietas apliecinājums. Katrs dzīvesvietas deklarētājs tiek brīdināts, ka ar savu parakstu viņš apliecina sniegto ziņu patiesumu. Par nozīmīgu priekšrocību darbā speciāliste atzina to, ka pašvaldībai ir tiešsaistes pieslēgums ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datu bāzi.
Izziņa – tikai pēc nedēļas
Iecavas pagastā pagājušajā nedēļā dzīvesvietu deklarējuši 12 cilvēku. «Daži savu mājvietu legalizēja, jo bija jau kādu laiku mainījuši dzīvesvietu pagasta robežās. Pagaidām nopietnu problēmu nav bijis. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka izziņu par pašreizējo dzīvesvietu pagaidām var saņemt apmēram pēc nedēļas, nevis tajā pašā dienā. Ceram, ka Iecavas pagastā tiešsaiste ar iedzīvotāju centrālo reģistru būs augustā,» skaidroja Iecavas pagasta iedzīvotāju reģistra speciāliste Gunta Šulca. Šāda situācija pagaidām ir visās pašvaldībās, kur nav tiešsaistes ar PMLP.
Vienkāršosies savstarpējie norēķini
Dzīvesvietas deklarēšanas likums varētu ieviest pārmaiņas arī pašvaldību budžeta sadalījumā. Galveno pašvaldības budžeta daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ieplūst tās pašvaldības budžetā, kuru iedzīvotājs deklarējis par savu dzīvesvietu. Vai nenotiks arī budžeta līdzekļu migrācija uz pilsētu pašvaldībām, kurās lauku iedzīvotāji var atrast darbu, daudzi tur apmetas?
«Situācija var veidoties ļoti dažāda. Iespējams, ka daļa līdzekļu aizplūdīs, bet būs arī pieplūdums. Tas ir saprotami, ka lauku cilvēki dodas darba meklējumos uz pilsētām, tomēr lielākajai daļai šeit ir īpašumi,» prognozēja Ceraukstes pašvaldības vadītājs Vitauts Dzenis.
«Domāju, ka būs atvieglojumi starppašvaldību norēķinos. Tagad par skolēniem, kas pierakstīti mūsu pagastā, bet mācās pavisam citā rajonā, mēs pārskaitām lielas naudas summas,» sacīja Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Būs arī «neredzamās dvēseles»
«Mani daudz vairāk satrauc, vai cilvēki būs godīgi, uzdodot jauno dzīvesvietu. Protams, ka pārmaiņas budžetā noteikti radīsies. Apzināmies, ka ar darbavietām pagasta iedzīvotājus nevaram nodrošināt,» tā Īslīces pašvaldības vadītāja Vera Purmale.
Īslīces pašvaldības speciāliste Velta Zariņa «Bauskas Dzīvei» vēstīja, ka jaunais likums pieļauj dzīvesvietas deklarāciju ēkās, kas vēl nav oficiāli nodotas ekspluatācijā. «Šādu deklarāciju mums būs daudz. Protams, būs arī tādi, kas savu dzīvesvietu neuzrādīs. Par viņu eksistenci pašvaldībā uzzināsim tad, kad cilvēks tiks ievietots slimnīcā un par pakalpojumiem nespēs norēķināties,» sacīja V. Zariņa.
