Cienījamā I. Egles kundze! Iepazinos ar Jūsu viedokli, kas publicēts «Bauskas Dzīves» 21. novembra numura 2. lappusē.
Cienījamā I. Egles kundze!
Iepazinos ar Jūsu viedokli, kas publicēts «Bauskas Dzīves» 21. novembra numura 2. lappusē. Cienot Bauskas tautas nama kolektīvu, kas man uzticējās, ļaujot organizēt 17. novembra pasākumu, un respektējot cilvēkus, kuri par valsts svētku koncertu teica: «Paldies!», uzskatu par pienākumu paust arī savu viedokli.
Kopā ar deju kolektīvu «Pērkonītis» esam apceļojuši daudzas valstis un vienmēr ar lepnumu pārstāvējām savu zemi. Visur tikām uzņemti ar cieņu un labestību, bet vienmēr esam bijuši laimīgi, atgriežoties savā Latvijā.
Ir norimušas daudzas vētras – gan politikā, gan dabā. Cilvēki ilgojas pēc miera apkārtnē un attiecībās. Mēs dzīvojam integrētā sabiedrībā un, ja jūtamies politiski un garīgi stipri, ar mierīgu sirdi un domām varam uzklausīt ikvienu mūsu sabiedrības pārstāvi. Ja cienīsim sevi un būsim pārliecināti par sevi, arī citi mūs novērtēs.
Deju kopas «Pērkonītis» biogrāfijā ir «paskrējis» desmit nemierīgu gadu. Tie bijuši cieši saistīti ar Bauskas kultūras dzīvi. Mūsu pilsētas vārdu zina ārpus Latvijas, to veicinājuši arī dejotāji. Aicinot Sanktpēterburgas deju kolektīvu ciemos, domāju par viņu augsto māksliniecisko sniegumu. Krievijas Nopelniem bagātā mākslinieka Jurija Jegentoviča vadītais ansamblis «Rovesņiki» bieži uzstājas ārzemēs. Pēc «Pērkonīša» uzaicinājuma saņēmu atbildi, ka draugu kolektīvam ir liels gods piedalīties mūsu valsts svētkos, ka māksla stāv pāri politikai un vieno tautas. Kā jau ciemiņi, mākslinieki veda to repertuāru, ar kura profesionālismu visvairāk lepojas.
Šajā koncertā piedalījās tikai bērni. Deju kolektīvs «Rovesņiki» ar satiksmes autobusu no Sanktpēterburgas izbrauca vētras laikā un garajā, bīstamajā ceļā saglabāja draudzības jūtas, ar kurām sasildīja daudzu skatītāju sirdi. Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju, kolektīva pārstāvji tērēja savus līdzekļus. Ja tas būtu maksas koncerts, mēs to nespētu finansēt.
Sanktpēterburgas bērni uz Latviju brauca ar gaišām, labām domām, tāpat kā zviedru ciemiņi, kuri svētku sarīkojumā bija pārsteigti un gandarīti par šeit redzēto.
Mums nav vairs nevienam jāklanās, dzīvosim, cits citu izprotot un cienot!
