ŅINAI VĪRELEI no Bauskas šodien ir 50 gadu jubileja.
ŅINAI VĪRELEI no Bauskas šodien ir 50 gadu jubileja.
«Esmu dzimusi Sibīrijā, tēvs un mamma tur iepazinās. Atmiņā mirkļi, kad dzīvoju pie vecvecākiem zemnīcā Taigā. Tur visapkārt auga skaisti un lekni augi, divreiz garāki par mani. Vecāmāte mēdza žāvēt baravikas. Tās man ļoti garšoja,» atceras Ņina.
Liktenis pret Ņinu nebija saudzīgs. Jau pusotra gadiņa vecumā viņa saslima ar saucamo bērnu trieku. Slimība lika Ņinai cīnīties pašai. Abas kājiņas bija paralizētas. Ņina saka paldies mammai. Masējot viņa spēja panākt, ka meitiņa atkal varēs staigāt. 8. klases beigās gribējuši meitenei piešķirt invaliditāti. «No tās atteicos. Psiholoģiski bija ļoti grūti sadzīvot ar domu, ka nebūšu vairs tāda kā citi bērni.»
Ņina ir sapratusi, ka invalīdiem ir grūta dzīve. Ļoti daudz atkarīgs no paša cilvēka, ir tādi, kas nolaiž rokas, un viss.
Ņina cenšas dzīvot tā, lai nebūtu nekas jānožēlo. Viņas dzīvē esot bijuši daudzi sevis apliecināšanas posmi. Gan brīdis, kad absolvējusi Rīgas 1. medicīnas skolu, gan 22 gadi, kas pavadīti patīkamā darbā, strādājot par farmaceiti asistenti aptiekā.
Īpaši daudz Ņinai devušas mācības rehabilitācijas centrā Dubultos: «Kad sāku mācīties, man bija jau 44 gadi. Radio dzirdēju informāciju, tūlīt piezvanīju un tiku uzņemta. Divus gadus mācījos, kļuvu par komercdarbinieku, ieguvu vidējo speciālo izglītību. Tiku jaunā darbā. Valsts ieņēmumu dienesta Bauskas nodaļā strādāju par operatori.»
Diemžēl tagad viņai veselība nav tik stipra, lai varētu strādāt, tomēr iekšējais dzīvesspars neļaujot sēdēt mājās. Viņa ir iesaistījusies sabiedriskajā organizācijā «Kumelīte», pieteikusies bērnunama «Annele» audzēkņiem lasīt lekcijas par pirmo palīdzību.
Pirms dažiem gadiem viņa aizrakstījusi televīzijas raidījumam «Tējas tase» savas pārdomas par invalīdu integrēšanos sabiedrībā. Kopā ar ievērojamiem cilvēkiem un citiem klausītājiem piedalījusies raidījumā.
Ņina dzīvo kopā ar mammu Gaļinu un audzina četrpadsmitgadīgo dēlu Jāni. Vīrs nomira, kad Jānim bija tikai divi gadiņi. Viņai pieņemamāk būtu atzīmēt ģimenes svētkus, nevis tikai Mātes dienu.
Sabiedriskās organizācijas «Kumelīte» dibinātāja Zenta Konrāde jubilāri raksturo: «Ļoti savdabīga, labestīga, ar bagātu iekšējo intelektu un stingru raksturu. Ar saviem uzskatiem atšķiras no citiem, tos prot motivēt. Paštaisna. Ļoti labi pārzina datorus. Plašās zināšanas par dažādām tēmām neslēpj, dod arī citiem. Ja viņai ir kaut kas nezināms darbā, tūlīt steidz uz bibliotēku to noskaidrot. Progresīvs cilvēks, kas nestāv uz vietas, uzņem visu jauno. Lasa psiholoģiskus darbus, nesen iepazinās ar ajurvēdām, cītīgi vēro iemīļoto «Discovery» programmu. Gribu vēlēt, lai Ņinai pietiktu izturības, dēlu audzinot.»
Anita Gāže Ņinu ir iepazinusi kā centīgu kolēģi, kas savas zināšanas prot likt lietā. Nekad nenolaižot rokas, lai arī dzīvē ir grūti klājies. «Ņina ir tieša, ko domā, to pasaka citiem acīs. Vēlu saglabāt optimismu!»
