Novadpētniecības un mākslas muzejā 10. augustā atklās izstādi «Ebreji Bauskā».
Novadpētniecības un mākslas muzejā 10. augustā atklās izstādi «Ebreji Bauskā». Tā stāsta par 19. – 20. gadsimta sākumā pilsētai raksturīgo savdabīgo kolorītu, ko deva ebreju minoritātes klātbūtne pilsētā.
Aizliegts apmesties Livonijas Ordeņa zemēs
Ebreju tautai ir sarežģīta un smaga vēsture, kas pilna vajāšanu, grautiņu, postīšanas un slepkavošanas. Latvijas vēsturiskajā attīstībā «ebreju problēma» radās jau 13. gadsimtā. Krusta kara laikā 12. – 13. gadsimtā ebreji, tāpat kā citi Kristus noliedzēji, tika pakļauti briesmīgām vajāšanām un iznīcībai. Daudzviet Eiropā šajā laikā uzliesmoja ebreju grautiņi. Tādēļ Rietumeiropas ebreji sāka izceļot uz Eiropas nomalēm. Lai novērstu viņu ienākšanu Livonijā, 1306. gadā Livonijas Ordeņa mestrs ar lēmumu aizliedza ebrejiem ieceļot un apmesties uz dzīvi Ordenim piederošajās Livonijas zemēs.
Neļauj dzīvot pilsētās
Pēc Livonijas Ordeņa bojāejas 1561. gadā izveidotajā Kurzemes Zemgales hercogistē aizliegums tika saglabāts, taču jau 16. gadsimtā to pamazām ignorēja. Hercoga Jēkaba īstenotās valsts saimniecību un tirdzniecību veicinošās politikas dēļ hercogistē bija vajadzīgi veiksmīgi tirgotāji un prasmīgi amatnieki, kādu starp ebrejiem tolaik netrūka. Apmēram ap to laiku sākās arī ebreju ieceļošana Bauskas pusē. Viņiem bija aizliegts ne vien apmesties pilsētās, bet arī tajās ieiet. Tāpēc Mēmeles labajā krastā, iepretim Bauskas Rātslaukumam, izveidojās ebreju apdzīvota Bauskas priekšpilsēta, saukta par Slabodu. Tur atradās sinagoga, lūgšanu nams un vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī kapsēta.
Izveido savu kopienu
Pēc Kurzemes Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijai 1799. gada 14. martā Krievijas Senāts pieņēma lēmumu, kas atcēla visus līdzšinējos ierobežojumus. Ebreji Kurzemes guberņā turpmāk drīkstēja pārcelties uz pilsētām un izveidot kopienas. Tādējādi 19. gadsimta sākumā Bauskā izveidojās ebreju kopiena, un par tās pirmo rabīnu 1802. gadā kļuva Mordehajs Rabiners.
Līdz ar ebreju kopienas izveidošanos radās arī tās pašpārvaldes institūcijas. Sākumā Bauskā ir bijusi koka sinagoga, bet apmēram 19. gadsimta vidū ticis uzcelts jaunās sinagogas staltais mūra nams. Privātīpašumā esošo gruntsgabalu šim nolūkam 30. gados ebreju kopienai bija ziedojis kāds G. Zalhoers. Uz viņa gruntsgabala 19. gadsimta otrajā pusē tika uzcelts arī ebreju lūgšanu nams, jo sinagogu kā dievnamu viņi izmanto tikai lielos svētkos.
Saistībā ar ebreju pārcelšanos uz dzīvi pilsētā, Biržu ielas galā apmēram 19. gadsimta vidū tika izveidota ebreju jaunā kapsēta. Iespējams, ka tas bija saistīts ar 1848. gada holēras epidēmiju, kas vissmagāk skāra tieši pilsētā dzīvojošos ebrejus.
Savdabīgs nacionālais kolorīts
1835. gadā Bauskā dzīvoja 2669 ebreji, kas bija vairāk nekā puse no pilsētā tolaik dzīvojošajiem pārējo tautību iedzīvotājiem. Arī vēlākajos 19. gadsimta gados ebreju tautības iedzīvotāji pilsētā ir bijuši vairāk nekā puse no pārējo tautību iedzīvotājiem. Turīgākie ebreji Bauskā pārzināja gandrīz visu tirdzniecību. Viņiem piederēja arī ievērojami nekustamie īpašumi.
Visu 19. gadsimtu turpināja pastāvēt arī Slaboda. Kaut arī jaunā ebreju paaudze par savu pilsētu atzina Bausku, tomēr vecā paaudze turpināja apmeklēt Slabodas sinagogu un lūgšanu namu līdz pat Pirmajam pasaules karam.
Tiesību ziņā 19. gadsimta ebreji ievērojami atšķīrās no pārējiem pilsētas iedzīvotājiem. Proti, pilsētas ebreju tirgotājiem un gruntsgabalu īpašniekiem tika noteikti divreiz lielāki nodokļi nekā pārējiem. Turklāt jau kopš 18. gadsimta sākuma, kad Kurzemes un Zemgales ebrejiem nācās pārdzīvot vajāšanas, viņu kopienām bija jāmaksā vēl īpašs nodoklis. Hercogs Ferdinands 1713. – 1714. gadā bija iecerējis veikt plašas ebreju izdzīšanas akcijas, taču neguva atbalstu vietējā muižniecībā. Vienīgi tika panākta īpaša nodokļa uzlikšana kopienām, ko sākumā tās pašas bija ar mieru maksāt hercoga kasē, lai izvairītos no grautiņiem un vajāšanas. Arī vēlāk 19. gadsimta gaitā šī prakse tika saglabāta, un ebreju kopienām Kurzemes guberņas kasē bija jāmaksā nodoklis – krieviski saukts «korobočnij sbor». To kopiena savāca pati no visiem pilsētā dzīvojošajiem ebrejiem.
Bauskā atradās arī divas ebreju skolas, kur bērni sākumā apguva reliģijas pamatus, bet vēlāk turpināja laicīgo izglītošanos krievu valodā.
Rabīni – izcilas personības
Bauskas ebreju kopiena 19. gadsimtā bija viena no trijām svētajām kopienām visā Latvijas teritorijā. Tas bija saistīts ar to, ka šeit darbojās izcili rabīni. Katrs kaut ko nozīmīgu ir paveicis ebreju tautas vēsturē. Rabīns Jozefs Mordehajs Eliasbergs, piemēram, bija ievērojams ar to, ka bija dedzīgs ebreju apgaismības jeb «haskala» kustības piekritējs. Viņš par Bauskas rabīnu kļuva 1861. gadā. Savukārt 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Bauskas rabīna Abrahama Ichaka Kuka vārds ir zināms gandrīz visiem izglītotajiem Eiropas ebrejiem. Viņš bija izcils domātājs un filosofs ar milzīgu zināšanu bagāžu un vēlāk kļuva par Eiropas ebreju virsrabīnu. A. I. Kuks 1924. gadā Izraēlā izveidoja ebreju garīgo augstskolu, kas joprojām darbojas.
