Rit saruna ar pārdevēju tirgū: «Viens eiro un četri santīmi. Ak, piedodiet, četri centi! Vēl aizvien mūsu latiņš atmiņā.» Lai arī pusgadu maksājam jaunajā valūtā, bieži vien joprojām sakām «lats» un «santīmi».
Otro nedēļu uz cenu zīmēm var nenorādīt latus. Maksājumus kopš jaunā gada veicam eiro. Tomēr aptaujātie uzņēmēji un iedzīvotāji apliecina, ka lats pusgada laikā nav aizmirsts.
Pēdējā iespēja
Naudas maiņas bums bija vērojams 30. jūnijā, kad varēja izmantot pēdējo iespēju samainīt latus uz eiro bez komisijas maksas komercbankās. «Pēdējā dienā interese bija liela. Notika vairāk nekā 1500 darījumu,» stāsta bankas «Citadele» korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece. Tāda pati situācija bija vērojama «Swedbank». «Daži klienti latus vēlējās ziedot labdarībai,» tā «Swedbank Latvija» ārējās komunikācijas vadītājs Ivars Svilāns.
Latvijas Bankas speciālisti atzīst, ka līdzšinējā latu skaidras naudas apmaiņa pret eiro ir ritējusi daudz mierīgāk, nekā gaidīts, prognozējams, ka sarežģījumu nebūs arī turpmāk. «Tiem iedzīvotājiem, kuru rīcībā vēl ir lati, nav vērts satraukties, jo skaidrās naudas apmaiņa turpināsies Latvijas Bankā bez laika ierobežojuma. Latvijas Bankas kases atrodas Liepājā, Daugavpilī un Rīgā,» informē Jānis Silakalns no Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību daļas.
Tonnām monētu
Maija beigās Latvijā vēl nebija samainīti 4,5 miljoni lata banknošu un 353,1 miljons lata monētu. Kopumā apmainīti vairāk nekā 35 procenti lata monētu un vairāk nekā 90 procentu lata banknošu. Maija beigās lata banknošu apjoms, kas vēl nebija apmainīts pret eiro, bija 105,6 miljoni eiro vērtībā. Neapmainītās lata monētas bija 66,3 miljonu eiro apjomā.
«Visi lati pret eiro nekad netiks apmainīti. Tā ir pazaudētā un sadzīviskos apstākļos iznīcinātā nauda, tūristu aizvestā, kolekcijās esošā un piemiņai atstātā nauda,» situāciju raksturo J. Silakalns.
Lielu darbu paveikušas bankas. Piemēram, «Swedbank» filiālēs, naudas iemaksas bankomātos un izmantojot inkasācijas pakalpojumus, iedzīvotāji un uzņēmumi ir apmainījuši aptuveni 100 miljonus skaidras naudas latu. Pirmajās divās nedēļās samainīti 36 procenti kopējā naudas apjoma, janvārī – 49, februārī – 32, martā – 13, aprīlī – 2,5, maijā – 2, jūnijā – aptuveni 1,5 procenti. «Janvārī un februārī maiņai atnesa 51 tonnu naudas,» stāsta I. Svilāns.
Cenas saglabājas
Pirms eiro ieviešanas lielākais «bubulis» bija gaidāmā inflācija. Tika lēsts, ka pāreja uz eiro veicināšot cenu kāpumu. Tirgotāji norāda, ka pirmajā pusgadā nekas tāds nav piedzīvots.
«Eiro ieviešanas rezultātā «Maxima Latvija» veikalos cenas nav mainījušās. Uzņēmums pievienojās iniciatīvai «Godīgs eiro ieviesējs». Vienīgi dažiem piena produktiem saistībā ar sarežģīto situāciju svaigpiena tirgū visā pasaulē, kas veicināja iepirkuma cenas pieaugumu, mazliet kāpušas cenas. Kopumā vērtējot – vairākām produktu grupām cenas ir samazinājušās,» informē «Maxima Latvija» komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.
Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone: «Ekonomikas ministrijas īstenotās iniciatīvas «Godīgs eiro ieviesējs» laikā apkopotā informācija liecina, ka patēriņa cenu pārmaiņas bijušas maznozīmīgas un tās nevar tieši saistīt ar jaunās valūtas ieviešanu.»
Ne viens vien iedzīvotājs ir pamanījis, ka pēc eiro ieviešanas maksa par precēm un pakalpojumiem tomēr pieauga. Viens no aptaujātajiem baušķeniekiem uzskaitījis, ka iepriekš nedēļā veikalā tērējis 20 latu, bet tagad, pārvēršot eiro latos, – 28. Uzņēmēji gan uzsver, ka uz cenu izmaiņām nevar lūkoties tikai no valūtas viedokļa. Tās ietekmē dažādi faktori, arī elektroenerģijas izmaksas, nodokļu izmaiņas un citi nozīmīgi aspekti.
Mierīgi un raiti
«Latvijā pāreja uz eiro ir noritējusi mierīgi un raiti. Par to izsakām pateicību pārejas procesā iesaistītajām institūcijām un ikvienam Latvijas iedzīvotājam,» akcentē J. Silakalns. Viņš pauž viedokli, ka Latvijas Bankas izvēlētā stratēģija pārejas procesā bija optimāla.
Abi eiro ieviešanas periodi – lata un eiro vienlaikus apgrozība un cenu paralēlā atspoguļošana – veikalos «Elvi» ritējuši mierīgi un bez ievērojamiem starpgadījumiem, norāda Kazimiera Puzo, «Elvi» sabiedrisko attiecību konsultante.
Pozitīvas ir banku speciālistu atsauksmes. Bankas «Citadele» pieredze liecina, ka, atskatoties uz pusgada notikumiem, eiro ieviešana ritējusi sekmīgi. «Eiro sadzīvē ir iekļāvies pat vieglāk, nekā gaidījām,» tā bankas «Citadele» valdes loceklis Kaspars Cikmačs.
Iedzīvotāju pozitīvo vērtējumu apliecina socioloģiskie dati – pētījumu kompānijas TNS aptaujā aptuveni 90 procentu dalībnieku atzinuši, ka skaidras naudas maiņa nav sagādājusi neērtības.
Ieguvumu vairāk
Kopējos eiro ieviešanas izdevumus vēl aprēķinās. Tiesa, tas nav bijis lēts prieks. «Swedbank» izmaksas lēšamas aptuveni desmit miljonu eiro apjomā, informē I. Svilāns.
Tomēr daļa uzņēmēju saskata ieguvumus. Varēs ietaupīt uz valūtas konvertācijas, samazināsies valūtas risks darījumos ar eirozonas valstīm, lētāki maksājumi Eiropā. «Eiro ieviešanas ilgtermiņa efektus varēsim analizēt pēc zināma laika, taču uzņēmējiem, īpaši tiem, kuru ikdienas darbība saistīta ar pārrobežu tirdzniecību, eksportu un biznesa sakariem citās valstīs, eiro ieviešana atvieglo darbu,» skaidro Līga Menģelsone.
Ieguvumu no eiro ieviešanas saskata lauksaimnieki. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedri graudu, piena un dārzeņu nozarēs norāda uz vairākiem būtiskiem ieguvumiem, Latvijai pievienojoties eirozonai.
«Kā eksportējošs lauksaimniecības uzņēmums esam tikai ieguvēji no eiro ieviešanas. Mums vairs nav jāmokās ar valūtas konvertāciju, jāuztur vairāki bankas konti, jāpiedzīvo valūtas svārstības,» stāsta Indulis Jansons, LLKA un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «VAKS» valdes priekšsēdētājs.
Eiro paātrinājis arī norēķinus. «Šī pusgada laikā jūtam finansiālu ieguvumu tieši norēķinos. Tie viennozīmīgi ir daudz ātrāki. Agrāk Baltijas valstu robežās naudas pārskaitījumiem bija nepieciešama vismaz nedēļa, tagad šis process notiek vienas divu dienu laikā,» pieredzē dalās Edīte Strazdiņa, kooperatīvās sabiedrības «Mūsmāju dārzeņi» valdes priekšsēdētāja.
Citi uzsver, ka pieaugusi ārzemju partneru uzticība. Ilze Aizsilniece, LPKS «Piena ceļš» valdes priekšsēdētāja, stāsta: «Līdz ar pievienošanos eirozonai jūtam ārvalstu sadarbības partneru lielāku uzticību – šogad mūsu eksporta rādītāji krietni aug, iespējams, viens no faktoriem ir atrašanās eirozonā.»
Pretinieki paliek
Aptaujāto iedzīvotāju viedoklis par eiro ieviešanu ir dažāds – citiem vēl aizvien ir grūti izprast jaunās cenas, dažiem liekas, ka dubultais cenu atspoguļošanas periods ir par garu. Tomēr ir ļaudis, kuriem katrs pirkums ar eiro atsauks atmiņā to, ka ieviešanas procesā neņēma vērā lielas daļas Latvijas iedzīvotāju viedokli.
«Problēma nav pati nauda. Tā ir tikai metāls vai papīrs. Manas dzīves laikā nauda ir mainījusies vairākas reizes – nekas briesmīgs jau tas nav. Pats biju gan pret iestāšanos Eiropas Savienībā, gan eiro ieviešanu. Pazīstu daudzus cilvēkus, kas cīnījās pret eiro ieviešanu, protestēja pret to, bet valdība neņēma vērā šo iniciatīvu. Mums ir tā – kāds Eiropā, augšā, kaut ko pasaka, un mūsējie uzreiz izkalpojoties to dara. Eiro mums ir uzspiesta valūta. Ja būtu iespēja balsot par pāreju uz eiro, es balsotu pret,» rūgtums sirdī ir Vecumnieku novada Valles iedzīvotājam Vilnim Užgam.
Citi uzsver politiskos ieguvumus no dalības ES un eiro ieviešanas. «Ne mazāk būtisks ir politiskais ieguvums. Pievienojoties eirozonai, mēs viennozīmīgi esam izdarījuši pareizo izvēli, turpinot ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā. Tas nav vieglākais ceļš, bet stabilākais gan. It īpaši apzināmies to šobrīd, vērojot notikumus Ukrainā. Gribas cerēt, ka Latvijā šāds scenārijs nebūtu iespējams,» vērtē Indulis Jansons no «VAKS».
Jādomā, ka diskusijas un pārdzīvojumi vēl nerimsies. «Latvijas pievienošanās eirozonai ietekmēja ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju neatkarīgi no nodarbošanās, ienākumiem vai dzīvesvietas,» secina «Elvi» komercdirektore Laila Vārtukapteine.
