Uz alkoholismu Eiropas Savienības direktīvas un normatīvi noraugās daudz pielaidīgāk nekā uz smēķēšanu, narkomāniju, vides piesārņojumu vai pārtikas drošību.
Uz alkoholismu Eiropas Savienības (ES) direktīvas un normatīvi noraugās daudz pielaidīgāk nekā uz smēķēšanu, narkomāniju, vides piesārņojumu vai pārtikas drošību.
Pagaidām nav pasludināts arī ES locekļa morāles kodekss, un vienīgie ierobežojumi skar alkohola reklāmu bērniem un jauniešiem.
Valmierieši bija pirmie
Kā zināms, 1999. gada rudenī Valmieras deputāti visai negaidīti pieņēma lēmumu par alkohola tirdzniecības aizliegumu nakts stundās. Tas stājās spēkā 2000. gada 1. februārī. Latvijā valmierieši bija pirmie, kuri ķērās pie smagās problēmas risinājuma ar konkrētu rīcību.
22. oktobrī narkologs Jānis Caunītis kārtējoreiz atgādinājis valdībai par jūlijā pieņemt solīto valsts politiku alkohola jomā… Tātad izdevīgāk ir nepieņemt. Valmierieši rīkojās paši. Protams, daudzus šī ziņa izbrīnīja jau tāpēc vien, ka šī Vidzemes pilsēta nebūt nebija tā «dzeršanas postā slīgstošākā» mūsu valstī. Arī bezdarbs te nebija tik sāpīgs kā, piemēram, Latgalē, kur abas šīs problēmas dažkārt tika pat saistītas. Tā jau pieņemts uzskatīt, ka dzeram divos gadījumos: liela prieka vai absolūtas bezcerības situācijā.
Atkārtotu uzmanību Valmiera sev pievērsa, kad aptuveni pirms gada jaunieceltais pašvaldību ministrs Jānis Krūmiņš par savu pirmo pienākumu uzskatīja tieši šī lēmuma apstrīdēšanu. Valmierieši spiedienu izturēja.
Galvenā rūpe – jaunieši
Māris Kučinskis, Valmieras mērs: «Dažs iebildīs, ka Krievijā dzer daudz trakāk un stipros dzērienus pat naktī vai katrā kioskā var nopirkt. Uz šī fona Valmiera tiešām varētu likties paradīze. Taču mēs izvēlējāmies citu atskaites punktu – Eiropas valstis. Lielākajā Eiropas valstu daļā naktīs veikalos netirgo alkoholu.
Mūsu galvenā rūpe bija jaunieši, jo apzinājāmies, ka vecāku ļaužu iesīkstējušos dzeršanas paradumus mainīt ir maz cerību. Gribējām tieši viņus orientēt citādai izklaidei. 1999. gadā Valmierā atvērām arī jaunatnes centru «Vinda», kurā centāmies koncentrēt līdz tam izmētātos interešu pulciņus. Turklāt šajos pulciņos «iepludinājām» arī nelabvēlīgos pusaudžus, lai, integrējoties normālā vidē, viņiem pavērtos mazliet cits skats uz dzīvi.»
Grādīgie dzērieni – īpaša prece
Pasaulē, kur brīvais tirgus eksistē daudz senāk nekā Latvijā, alkohols jau sen ierindots «special commodity» (īpašas preces) kategorijā, uz kura realizāciju tomēr attiecas īpaši noteikumi. Turklāt šie ierobežojumi var būt visatšķirīgākie – gan vietas un laika ziņā, gan tērpu (darba un formas apģērba nēsātājiem dzert neklātos), arī pasākuma specifikas (masu pasākumi, sporta sacensības) ziņā. Patīk tas protestētājiem vai ne, bet statistika liecina, ka valstīs, kurās eksistē valsts politika alkohola tirdzniecības jomā, stipro dzērienu patēriņš samazinās par 30 procentiem.
Dažu valstu pieredze
Kamēr citviet Latvijā vēl gudro – sekot valmieriešu paraugam vai ne, ielūkosimies dažu Eiropas valstu konkrētā pieredzē.
VĀCIJAS iedzīvotāji jau izsenis bijuši slaveni alus dzērāji, tāpēc stiprā alkohola lietošanas tradīcijas te nerada tik skarbas problēmas kā citviet. Tomēr nakts tirdzniecība veikalos nav iespējama tāpēc vien, ka Vācijā nav Latvijai raksturīgo diennakts veikalu. Taču alkoholu naktīs iespējams nopirkt degvielas uzpildes stacijās. Alu un vīnu veikalos drīkst iegādāties no 16, bet spirtotos dzērienus – no 18 gadu vecuma.
FRANCIJĀ cieņā allaž bijuši labi vīni un izcils konjaks. Varbūt tāpēc te nav pieņemti strikti ierobežojumi par alkohola tirdzniecības vietām un nedēļas dienām. Toties laika ierobežojumus drīkst noteikt katra vietējā vara. Taču atšķirībā no Vācijas pat degvielas uzpildes stacijās alkoholu nedrīkst pārdot no 22 līdz 6 rītā. Kā saprotat, arī šeit nav diennakts veikalu. Alkoholu gan pārdod jau no 16 gadu vecuma.
NORVĒĢIJĀ lepojas, ka viņu zemē ieviesta viena no stingrākajām alkoholisko dzērienu lietošanas uzraudzības sistēmām Eiropā. Valsts monopols alkohola tirdzniecībā šeit pastāv jau kopš 1922. gada, un privāto tirgotāju ekonomiskās intereses šajā jomā ir ierobežotas līdz maksimāli pieļaujamam līmenim. Dzeršanas ierobežošanai kalpo arī augstais akcīzes nodoklis alkoholam.
Spirtotos dzērienus Norvēģijā drīkst iegādāties no 20, bet «vieglos» dzērienus – no 18 gadu vecuma. Stipros dzērienus šajā zemē pārdod no pulksten 9 līdz 17, sestdienās – tikai līdz 13, bet svētdienās alkoholu netirgo. Īpaši noteikumi attiecināti uz kafejnīcām, viesnīcām, kuģu un lidmašīnu satiksmes līdzekļiem, kur alkoholu drīkst sākt dzert tikai no 13, bet pat tur svētdienās šī izprieca tiek liegta.
