Akciju sabiedrība «Balticovo» ir lielākā olu ražotāja Latvijā, uzņēmums mūsu valsts tirgu nodrošina ar produkciju gandrīz 50 procentu apmērā.
Akciju sabiedrība “Balticovo” ir lielākā olu ražotāja Latvijā, uzņēmums mūsu valsts tirgu nodrošina ar produkciju gandrīz 50 procentu apmērā.
Pildot Eiropas Savienības prasības, “Balticovo” ir ieskatījies tālā nākotnē. Dējējvistu jaunākajā novietnē, kas top ar SAPARD programmā saņemtu atbalstu, būs tāda putnkopības tehnoloģija, kādu ES valstīs pilnībā paredz ieviest no 2012. gada.
Apsteigs vecās dalībvalstis
Akciju sabiedrības (a/s) tehniskais direktors Aivars Janeks skaidro, ka jaunceļamais objekts jāuzskata par lielu eksperimentu. Proti, jaunā novietne atbildīs labturības standartiem dējējvistu turēšanā, kas izriet no Direktīvas 1999/74/EK. Šie nosacījumi vēl pilnībā nav aprobēti pat ES vecajās dalībvalstīs. “Balticovo” bija jāprojektē mītne saskaņā ar visjaunākajām prasībām, lai iegūtu SAPARD programmas līdzekļus.
Akciju sabiedrības ģenerāldirektors Arnis Veinbergs bilst: “Mēs tiešām nedomājam par 2007. gada 1. maiju. Līdz šim datumam Latvijas diviem putnkopības uzņēmumiem ir noteikts pārejas periods. Putnkopības nozare ir tādā situācijā, ka tai jāapsteidz vecā Eiropa. Taču pārkārtojumiem vajadzīga milzīga nauda. Rēķinām – vismaz desmit miljonu eiro. Labi, ka uzņēmumam ir tik daudz zemes, lai varētu būvēt jaunas mītnes.”
Akciju sabiedrībai “Balticovo” un SIA “Sidgunda”, diviem Latvijas olu ražošanas uzņēmumiem, ar Eiropas Komitejas lēmumprojektu piešķirts pārejas periods līdz 2007. gada 1. maijam.
Izmaksas palielināsies
Dējējvistu mītņu atbilstība sagādā lielākās raizes. A. Veinbergs stāsta: “Attīstītajās Eiropas valstīs ir moderni domāt par dzīvnieku labsajūtu un šāda pieeja tiek attiecināta uz lielražošanu. Līdz šim dējējvistu blīvumu noteica, rēķinot 450 kvadrātcentimetru vienam putnam, pakāpeniski šo normatīvu palielinot līdz 550 cm2, bet no 2012. gada – 750 cm2. Lai vistas justos pavisam labi, jānorobežo ligzda, kur dēt. Jāierīko arī laktas, lai turēšanas apstākļus tuvinātu dabiskai videi. Jānodrošina nagu deldēšanas iespējas. Vistu būru izmēriem jāatbilst noteiktam standartam – tiem jābūt vismaz 40 centimetru augstiem.”
Latvijā vēsturiski izveidojies, ka olu ražošanas uzņēmumos vistu būri ir nedaudz zemāki kā Eiropā. Pārkārtojumi un jaunas tehnoloģijas ieviešana, protams, sadārdzinās ražošanu.
Izrādās, ka vecajās dalībvalstīs vēl zinātniski nav apstiprināts, kā mazāks blīvums ietekmēs putnu uzvešanos. Plašākā telpā iespējams vistu kanibālisms, tās kļūst agresīvas un knābj cita citai, kas var būt nāvējoši.
ES politikā daudz ko nosaka lielās valstis, to vidū arī Vācija. Zaļi domājošo politisko spēku ietekme ir jūtama arī ekonomikā, tostarp putnkopības nozarē. Tā secina A. Veinbergs.
Pārvar sarežģījumus
Vairāki “Balticovo” iecirkņi ir saņēmuši Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšanu, ka tie atbilst jaunajiem standartiem. Atzinumu ieguvis olu šķirošanas cehs, melanža un olu pulvera ražotnes. Turpinās putnu kautuves rekonstrukcija, ko paredzēts pabeigt 2005. gadā.
Pagājušā gada maijā darbu sāka jauns barības ražošanas cehs, kas ir modernākais Baltijā. A/s tehniskais direktors A. Janeks teic, ka tagad vienā stundā iespējams saražot 12 – 15 tonnu barības, darba ražīgums ir dubultojies. Vienā dienā visam ganāmpulkam vajadzīgas 104 tonnas barības.
Ceha būvniecības un aprīkojuma izmaksas bija viens miljons eiro, pusi no šīs summas atguva, saņemot SAPARD finansējumu. Ģenerāldirektors A. Veinbergs atzīst: “Mums vajadzēja būt aktīvākiem ES pirmsiestāšanās fondu izmantošanā. Pēc pašreizējās informācijas, strukturālo fondu piešķīrumā “Balticovo” maksimāli var saņemt 400 tūkstoš eiro lielu atbalstu. Mūsu mērogiem tā nav liela summa.”
A/s “Balticovo” vadība nenoliedz, ka pēc iestāšanās ES vienkāršosies dažādas līdz šim sarežģītas formalitātes. Taču vistu labturības standartu nodrošināšana saskaņā ar Direktīvu 1999/74/EK būs sarežģīti risināma problēma.
***
Fakti
– A/s “Balticovo” apgrozījums 2003. gadā – 8,9 miljoni latu, peļņa – 446 tūkstoši latu.
– Dažādu vecumu putnu skaits pārsniedz vienu miljonu.
– 2003. gadā saražoti 235 miljoni olu, vidēji dienā izdēj 700 tūkstoš olu.
– SAPARD programmas finansējums izmantots barības ceha būvē, jaunas modernas novietnes celtniecībā, kautuves rekonstrukcijā.
