Turpinājums. Sākums «Bauskas Dzīves» 13. decembra numurā, 10. lpp. «Bauskas Dzīve» turpina klāstīt iespaidus, kādi gūti, decembra sākumā viesojoties pie Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres Briselē.
(Turpinājums. Sākums “Bauskas Dzīves” 13. decembra numurā, 10. lpp.)
“Bauskas Dzīve” turpina klāstīt iespaidus, kādi gūti, decembra sākumā viesojoties pie Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres Briselē.
Dienā iztērē trīs miljonus
Eiropas Parlamenta ēka, milzīga betona un stikla būve, veiksmīgi iepludināta Briseles kopainā. Šķita, ka publiskās telpas piepildītas ar lieliem tūristu pūļiem, respektīvi, deputātu uzaicinātiem viesiem. Taču pašu deputātu darba kabineti izvietoti ēkas augstākajos, klusākajos stāvos. Tie nav lieli, aprīkoti ar visu darbam nepieciešamo. I. Vaidere atzina, ka kabinets ir ērts, taču aprīkojumā nav liekas izšķērdības.
Līdz ar jauno dalībvalstu iestāšanos ES deputātu skaits no 626 pieaudzis līdz 732. Tas radījis arī virkni problēmu, un lielākā ir tulkošana. Vasarā darbiniekiem, kas pārsvarā ir vietējie franču valodā runājoši briselieši, tika rīkotas speciālas nodarbības. Svarīgi apjaust atšķirības, piemēram, latviešu, lietuviešu, slovāku vai slovēņu valodā rakstītos dokumentos. To patiesi ir milzīgi daudz, jo ik dienu Parlamentā tiek izlietoti apmēram trīs miljoni A4 formāta lapu.
Sāk ar tukšām ievadfrāzēm
Pie dažām savdabīgām darba metodēm nācies pierast arī mūsu deputātiem. Uzstāšanās plenārsēžu debatēs ir stingri reglamentēta. Ja grupas pārstāvim atvēlētas divas vai trīs minūtes, tad sēdes vadītājs, laikam beidzoties, neminstinoties izslēdz runātāja mikrofonu. Ieklausoties vairāku deputātu runās, dīvaini šķita, ka laikā, kad jātaupa vai katra sekunde, viņi uzstāšanos sāk ar četriem pieciem neko neizsakošiem teikumiem. Tikai vēlāk uzzinājām, ka deputāti apzināti sākumā klāsta nenozīmīgas ievadfrāzes, ļaujot “saslēgties” un sākt darbu sarežģītajam tulkošanas mehānismam. “Ja sāk ar svarīgāko, tulki nereti nespēj savienot nepieciešamos kanālus un pirmos teikumus nemaz neiztulko. Sīkums, taču izrādās – svarīga nianse,” atzīst EP preses dienesta darbiniece Ž. Vegnere.
Dzīve galvaspilsētā nav lēta
Uzturēšanās Briselē bija plānota tā, ka atlika laiks arī pilsētas apskatei. Varējām aplūkot kādu no Beļģijas galvaspilsētas muzejiem, pamieloties kafejnīcās, ielūkoties tirgotavās. Iepazīstot Briseli no patērētāju viedokļa, jāatzīst – cilvēkam ar Latvijas algu dzīve šeit būtu ļoti grūta. Cenas par precēm un pakalpojumiem ir krietni augstas. Par metro biļeti jāmaksā 1,4 eiro, pusotra litra minerālūdens pudeli izdosies nopirkt par 1,5 eiro. Interesanti, ka Briseles tirgotavās neieraudzīt mūsu veikalu plauktos tik ierastās pusotra un divu litru plastmasas alus pudeles. Beļģi acīmredzot izkopuši savu alkoholisko dzērienu lietošanas kultūru, alus visbiežāk nopērkams 0,33 litru tilpuma pudelītēs un maksā apmēram vienu eiro.
Deputātes I. Vaideres palīdze vakariņas ieteica baudīt kādā centra ieliņu grieķu restorānā, ko varētu pielīdzināt, piemēram, Bauskas kafejnīcām “Rātslaukums” vai “Gliemezītis”. Tik lēti kā šeit – par apmēram desmit līdz 15 eiro – Briseles centrā paēst nekur citur nevar.
“Nespētu nemitīgi lidot”
Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres viesu vidū decembra sākumā bija arī Bauskas rajona pārstāvji. Savu skatījumu par deputātu darbu sniedz Aivars Mačeks, “TB”/LNNK Iecavas nodaļas vadītājs, novada Domes deputāts, zemes ierīcības dienesta vadītājs. “Mana pirmā atziņa ir viennozīmīga – šis darbs nav viegls. Es pats to noteikti negribētu darīt, jo nespētu pierast pie nemitīgas “dzīvošanas” lidmašīnā. To neatsvērtu arī dažādi deputātiem piešķirti atvieglojumi,” atzīstas iecavnieks.
Viņš pozitīvi vērtē “TB”/LNNK izvēli iesaistīties tieši Eiropas nāciju politiskajā grupā. “Pēc sarunas ar I. Vaideri atskārtu, ka mūsu deputātiem ir daudz lielākas iespējas paust savu viedokli un tikt arī sadzirdētiem nekā tiem Latvijas politiķiem, kuri iekļāvušies lielajās frakcijās,” secina A. Mačeks.
Taču kopumā par Eiropas Savienību un tās nākotni A. Mačeks izsakās piesardzīgi. Īpaši tagad, kad arvien pozitīvāk tiek vērtēta ideja par Turcijas iespējamo līdzdalību šajā savienībā. Kā lielākos ES trūkumus viņš min milzīgo dzīves līmeņa atšķirību vairākās valstīs. Arī darba apstākļi tā saucamajā jaunajā un vecajā Eiropā ir ļoti dažādi. Atšķiras arī iedzīvotāju mentalitāte. Lielus uzlabojumus prasa pašreizējā Eiropas Parlamenta lēmumu pieņemšanas sistēma. Nākotnē vēl saspringtāka var būt situācija tulkošanas jomā.
