Mūsu «lielajā galvaspilsētā» Briselē atrodas un darbojas galvenās Eiropas institūcijas, arī Eiropas Parlaments.
Mūsu “lielajā galvaspilsētā” Briselē atrodas un darbojas galvenās Eiropas institūcijas, arī Eiropas Parlaments.
Viena no Parlamenta darba īpatnībām ir iespēja Eiropas iedzīvotājiem to apmeklēt. Ikviens no 732 deputātiem gadā ciemos drīkst uzaicināt 90 viesu. Viņiem iespējams iepazīties ar deputāta darbu, apskatīt Parlamenta ēku, atvēlēts laiks pastaigām pa Briseli. Paredzētie finanšu līdzekļi ļauj izmaksāt visiem ceļa izdevumus (lidmašīnas biļete reisā Rīga–Brisele–Rīga maksā vairāk nekā 300 latu), nodrošināt naktsmājas viesnīcā, kā arī piedāvāt pusdienas parlamenta viesu restorānā.
Decembra sākumā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ievēlētā parlamentāriete Inese Vaidere Briselē uzņēma ciemiņus no Zemgales, Kurzemes rajoniem, preses pārstāvjus. No mūsu rajona uz Briseli devās “TB”/LNNK Iecavas nodaļas vadītājs Aivars Mačeks un Bauskas nodaļas vadītājs Raitis Ābelnieks, kā arī laikraksta “Bauskas Dzīve” žurnālists Vilnis Auzāns.
Atmiņā lakatiņš zilais
Tiekoties ar viesiem, I. Vaidere atzina, ka deputātiem ir brīva izvēle, ko aicināt ciemos. Vairums Latvijas ievēlēto deputātu uz Briseli aicina preses pārstāvjus, lai tādējādi gūtu sava darba plašāku atspoguļojumu. Ciemos vesti tiek arī partijas biedri, nodaļu vadītāji, atbalstītāji. Taču apvienība “TB”/LNNK uz Briseli aicina vēl kādu iedzīvotāju grupu: politiski represētas personas, bijušos leģionārus, Nacionālo karavīru un Nacionālo partizānu apvienību biedrus. Šis sava veida simboliskais žests kļuva par brauciena emocionālāko daļu.
Pirmās ciemu dienas vakarā I. Vaidere uzsauca viesiem dzērienus kādā Briseles centrālā laukuma krodziņā. Sirmās kundzes un bijušie brašie karavīri, tagad kungi ap 80 gadiem, malkoja vīnu, baudīja alu un visi kopā uzdziedāja. Kad atraisījās dziesmas un ieskanējās “Zilais lakatiņš”, pārņēma nedaudz sirreāla noskaņa. Vecie ļaudis, kartupeļu mizas Sibīrijas sasalumā grauzuši, Kurzemes katlā liesmās vārījušies, nu Eiropas galvaspilsētā dzied savas jaunības skaistākās melodijas. Vairums no viņiem Latvijā joprojām nesaprasti, nenovērtēti vai pat noliegti, iespējams, pirmo un varbūt vienīgo reizi ar lidmašīnu lidojuši, lepnā viesnīcā izmitināti un vēl saņēmuši dienas naudu, kas varbūt vienam otram ir puse mēneša pensijas.
Šajā brīdī nespēju domāt nedz par Eiropas birokrātiju, nedz miljardu eiro lielo Parlamenta gada budžetu, nedz kaut kādu vēl varbūt partijas konjunktūru vai smalku aprēķinu. Skatījos vecajos ļaudīs, jutu no viņiem laimes starojumu, un krodziņa telpa šķita gaišāka.
Strādāt var dažādi
Klausoties I. Vaideres un Eiropas Parlamenta preses sekretāres Žanetas Vegneres stāstītajā, veidojās priekšstats par deputātu darbu Briselē. Viena no atziņām – tas nav viegls. Deputāti uz darbu Briselē lido katru nedēļu. Te notiek darbs grupās, komiteju sēdes. Reizi mēnesī rit nedēļu ilga plenārsēžu sesija Francijas pilsētā Strasbūrā. Katram deputātam ir tiesības strādāt divās komitejās – vienā kā īstenajam loceklim, otrā kā aizvietotājam. Aktivitātes šajās komitejās atkarīgas no deputāta uzņēmības (iespējams arī pavisam rāmi “atsēdēt”, ar īpašu darbošanos neaizraujoties), arī no politiskās grupas jeb frakcijas, kurā viņš darbojas.
“TB”/LNNK četri deputāti – Inese Vaidere, Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis un Roberts Zīle – iekļāvušies 28 cilvēku lielajā Eiropas Nāciju grupā. Šeit iespējas aktīvam darbam ir daudz lielākas nekā, piemēram, Tautas partiju grupā, kur ir 280 deputātu (arī Valdis Dombrovskis un Aldis Kušķis no partijas “Jaunais laiks” un Rihards Pīks no Tautas partijas) vai liberāļu grupā, kur kopā ar 80 deputātiem strādā arī “Latvijas ceļa” pārstāvis Georgs Andrejevs.
I. Vaidere ir vienīgā Latvijas deputāte, kurai izdevies iekļūt prestižākajā – Eiropas Parlamenta ārlietu – komitejā. “Darba ir daudz, tas nav viegls, taču man patīk,” atzīst deputāte. No parlamenta tribīnes viņa uzstājusies debatēs par Beslanas krīzi Krievijā, ir ES sadarbības ar Dienvidāfrikas Republiku un Krieviju delegācijās. Kā ES pārstāvei novērotājas statusā Inesei Vaiderei paredzēta piedalīšanās vēlēšanās Palestīnā.
(Turpinājumu lasiet laikrakstā 20. decembrī.)
***
Fakti
par Eiropas Parlamentu (EP)
– Darbības nodrošināšanai EP gadā tērē vienu miljardu eiro. Tas ir apmēram viens procents no visa ES gada budžeta.
– Parlamentā ir 20 oficiālās valodas, tām iespējams veidot 380 dažādas savstarpējās kombinācijas.
– Parlamentā strādā ap 4000 darbinieku, divas trešdaļas no tiem nodarbināti tulkošanā un daudzvalodības procesa nodrošināšanā. Taču šis skaitlis EP ir daudz mazāks nekā nodarbināto skaits, piemēram, Londonas centrālajā pastā.
– Katram ES iedzīvotājam Parlamenta uzturēšana gadā izmaksā divus eiro.
– Dienā Parlamentā izlieto trīs miljonus A4 formāta papīra lapu, administrācija veic ap 1350 telefona zvanu.
