Eiropas Akadēmija Berlīnē ir privāta iestāde, kas dibināta 1963. gadā. Akadēmijas finansējumu veido privātie līdzekļi.
Eiropas Akadēmija Berlīnē ir privāta iestāde, kas dibināta 1963. gadā. Akadēmijas finansējumu veido privātie līdzekļi.
Savrupmāja Bismarka alejā
Akadēmijas vadītājs Ekarts Štratenšults, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, stāstīja, ka Vācijā ir ap 20 tādu akadēmiju, kuras sauc par Eiropas mājām. Šo iestāžu uzdevums – aicināt kopā cilvēkus gan no Vācijas, gan no Eiropas valstīm, izglītot viņus un diskutēt par visplašāko problēmu loku. Īpaši akcentē Eiropas integrācijas un sabiedrības attīstības tematus Vācijā un visā kontinentā.
Eiropas Akadēmijā Berlīnē katru nedēļu notiek semināri un simpoziji par dažādām tēmām. Lekcijās un domu apmaiņā iesaista Eiropas valstu politiķus, zinātniekus, valsts institūciju darbiniekus, zinātniekus, pedagogus.
Akadēmijas ēka atrodas skaistā savrupmājā Berlīnes Grīnvaldes rajonā. Šeit iekārtota bibliotēka, darbojas īpašs Eiropas dokumentu centrs.
Vācija un Eiropas integrācijas process –
tāds bija sarunas temats ar Latvijas žurnālistiem. Štratenšulta kungs bez aplinkiem sacīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir Vācijas jautājuma atrisinājums pašiem vāciešiem un citiem eiropiešiem. Pēc Akadēmijas vadītāja domām, ES ekonomiskā pazīme nav tā izteiktākā, pats galvenais ir miera garantijas. Viņš uzskata, ka ES ir visinteliģentākā konstrukcija, kas cilvēkiem ienākusi prātā. Pretrunu un konfliktu risinājumā nav pieļaujama konfrontācija, kurai ir tikai negatīvas sekas, pareizais ceļš ir integrācija. Vācija atbalsta ES paplašināšanu kā neviena cita valsts, vienlaikus uzskatot par svarīgu pašreizējo dalībvalstu sadarbības padziļināšanu un nostiprināšanu.
Vācijas jautājums Eiropā ir pastāvējis kopš 1871. gada. Pēc Otrā pasaules kara šķita, ka beidzot Vācijas valstij rasts ilgtermiņa risinājums, taču mākslīgais sadalījums sabruka vienlaikus ar Berlīnes mūra krišanu. Kā nu kurš politiķis uztvēris šo vēsturisko notikumu. Angļu «dzelzs lēdija» Margareta Tečere atzinusi par mūža lielāko neveiksmi to, ka nav izdevies apturēt Vācijas apvienošanos. Taču Vāczemei ir svarīgi, lai Eiropā nebūtu antivāciskās koalīcijas, lai nebūtu bail no Vācijas. Turklāt integrācijas process ir svarīgs dažādās pakāpēs, ne tikai starp dažām lielvalstīm, tās vienas nenosaka politiku.
Runājot par Baltijas valstīm, E. Štratenšults sacīja, ka Vācijai pret šīm zemēm ir pozitīva nostāja. Sarunu atlikšana par uzņemšanu ES ar Latviju un Lietuvu nav saistīta ar minoritāšu jautājumu, bet ar ekonomisko situāciju.
Berlīne, 1998. g. 27. marts – 1. aprīlis
