Eiropas Parlamenta aprīļa sesijā Strasbūrā izskatīti divi dokumenti, kurus gatavoja Latvijas deputāti Sandra Kalniete un Artis Pabriks. S. Kalnietes Ārlietu komitejā veidotais un saskaņotais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) drošību mainīgā globālā vidē tika atbalstīts. Balsojums par A. Pabrika gatavoto ES kopējās robežapsardzes aģentūras «Frontex» paplašināšanu gaidāms maijā.
Gada budžets
A. Pabriks Latvijas žurnālistiem Strasbūrā skaidroja, ka jaunā aģentūra būs tagadējās «Frontex» paplašinājums: «Tajā būs 1500 robežsargi, kas spēs ātri reaģēt, pāris dienās ierasties pie jebkuras ES ārējās robežas ar atbilstīgu ekipējumu un risināt krīzes situācijas. Budžets gadā tai plānots līdzīgs tagadējam Latvijas aizsardzības budžetam līdz 300 miljoniem eiro, bet tas vēl augs.»
Iesniegts ziņojuma melnraksts, kam deputāti varēs iesniegt priekšlikumus. Balsojums paredzēts maija otrajā pusē, līdz Jāņiem A. Pabriks cer dokumentu redzēt pieņemtu, lai rudenī jaunā «Frontex» varētu strādāt uz robežas. «Kreisie mēģinās ar šo papīru risināt visas dzīves problēmas, labējie teiks – izmetam to, atjaunojam robežas un likvidējam ES, bet balsos abas puses vienādi. Tāpēc ceru, ka tas tiks atbalstīts. Šis dokuments būs likums, kas noteiks aģentūras izveidi.»
«Frontex» sāk darboties tad, ja kāda dalībvalsts netiek galā ar savu robežu apsardzi vai arī ES konstatē problēmu un sniedz palīdzību. Patlaban Eiropas vienotie robežsargi jau darbojas Grieķijā, vairāk gan pildot migrantu šķirošanas funkciju.
Deleģē dalībvalstis
«Tekstā atstātas iespējas risināt arī citas problēmas, piemēram, pārrobežu noziegumus,» skaidro ziņotājs, «ja Latvija netiks galā ar nelegālo bēgļu plūsmu no Krievijas, «Frontex» varēs ierasties un palīdzēt. Par «zaļajiem cilvēciņiem» neesam minējuši, jo robežapsardze nav militāra struktūra, tomēr domājam, ka kritiskā situācijā varēs to iesaistīt. Jāuzsver, ka robežsardze joprojām paliek katras valsts atbildība. Nevarēs samazināt finansējumu robežsardzei, aizbildinoties ar «Frontex».»
Aģentūrai būs sakaru virsnieki katrā valstī, kas apmainās ar informāciju. Ja nav ekipējuma, trūkst naudas – varēs lūgt palīdzību. «Ja sanāk ļoti daudz bēgļu pierobežas zonā, «Frontex» palīdz aizsūtīt atpakaļ tos, kuri nav īsti patvēruma meklētāji. Aģentūra varēs arī atturēt no ierašanās valstī, ja ir noslēgts līgums ar trešo valsti, kas ir otrpus robežai,» saka deputāts.
Aģentūras spēkus veidos dalībvalstu speciālisti. Martā izskanēja iebildumi, ka ES valstis «Frontex» deleģējušas vien daļu pieprasīto speciālistu, un pēc tam Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis apliecināja mūsu valsts gatavību nosūtīt darbībai kopējā ārējo robežu apsardzē latviešu robežsargus.
Kompromisa punkti
S. Kalnietes ziņojuma sākotnējais variants pēc sagatavošanas sadarbībā ar Eiropas Tautas partijas grupu tika iesniegts Eiropas Parlamentam pirms pāris mēnešiem, saņemot no citām politiskajām grupām vairāk nekā 400 papildinājumu un labojumu.
«Labojumi ne vienmēr dod pievienoto vērtību, tomēr, lai par ziņojumu nobalsotu vairākums deputātu, vienojāmies par 18 kompromisa punktiem. Tas ļāva veiksmīgi nobalsot par šo dokumentu. Pamatkodolu izdevās saglabāt – akcentu, kas vērsts uz drošības politiku, jo pēc Parīzes terora aktiem tas likās nepieciešams,» skaidro deputāte. «Tā ir Eiropas Parlamenta nostāja par to, kādai jābūt ES globālajai stratēģijai ārējā un drošības politikā.»
Ziņojumā formulēta ES kā globālā spēlētāja loma sadarbībā ar «kaimiņiem un kaimiņu kaimiņiem», risinot problēmas, kurās ir Eiropas pilsoņu intereses. «Mums jāpierāda, ka spējam brīvi rīkoties ar politiskiem un ekonomiskiem stabilizācijas mehānismiem, ka mūsu globālajai ietekmei ir ticams pamats. Te deputātu viedokļi dalījās,» skaidroja S. Kalniete. «Otrs jautājums, par ko deputāti nebija vienisprātis, – vai mums pieturēties pie tās izpratnes, kas kopš dzelzs priekškara krišanas noteikusi jebkuru ES ārpolitikas kustību, proti – mēs vispirms runājam par demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, preses brīvību un tikai pēc tam, kad mūsu partneri to sasnieguši, sadarbojamies ekonomiski.»
Ziņojumā ir trīs prioritātes – aizsargāt ES valstis un ES pilsoņus, mūsu sabiedrības modeli un vērtības, kā arī nodrošināt stabilitāti Eiropas plašākajā apkaimē – kaimiņos un kaimiņu kaimiņos, jo šie procesi ir saistīti.
NATO aspekts
S. Kalnietes skatījumā Eiropas armijas mērķis ir novērst dublēšanos ar NATO, stiprinot ES iekšienē Ziemeļatlantijas alianses pīlāru – 22 valstis, kas tajā jau piedalās, un iesaistoties patstāvīgi civilās un militārās misijās kaimiņu zemēs.
«ES pašlaik tērējam aizsardzībai 50% no tā, ko izlieto ASV, vienlaikus efektivitāti sasniedzam tikai 10% no Amerikas rādītājiem. ES dalībvalstīm intensīvi jāplūdina kopā savi resursi, atsakoties no individuālajām standartu sistēmām, padarot bruņojumu savietojamu un savienojamu, jāattīsta izlūkošanas kapacitāte. Eiropas Parlamentā ir liela virzība uz vienotām datubāzēm, bet valstu vadītāju un ministru sarunas par to rit ļoti lēni,» skaidro deputāte.
Iebildumi pret šo ierosinājumu ir Latvijas deputātam Robertam Zīlem: «Nezinu, no kurienes nāk milzīgais spiediens par ES armiju, jo tas ir riskants pasākums Baltijai. Mēs esam NATO dalībvalstis, balsojam par savu karavīru dalību misijās valdībā un parlamentā, skaidri zinot, ar ko riskējam, piedaloties kopējās operācijās. Ja veido līdzīgu Eiropas struktūru, kurš to komandē? Kurš pieņem lēmumu par latviešu karavīru risku ar dzīvību? NATO tas strādā gadiem ilgi, ir skaidra procedūra, un drupināt to ar juridiski un politiski neskaidru struktūru, zinot, ka lielākā daļa ES valstu ir NATO, ir neapdomīgi. Iet ar politiskiem lozungiem, kamēr nav skaidrs, kā tas darbosies, ir ļoti riskanti.»
S. Kalniete skaidro, ka Eiropas bruņoto spēku koncepcija nav jaunums, tā parādījusies jau 2003. gadā: «Toreiz nevarējām paredzēt, ka ASV ārlietu fokuss pārvirzīsies no Austrumeiropas Āzijas virzienā, tāpēc mums jāsaglabā spēja pašiem sevi aizstāvēt. Latvijā ir mierīgi, bet mēs dzīvojam jaunā realitātē Krimā un Ukrainā, politika griežas citā virzienā Polijā un Ungārijā, gandrīz krieviska valdība ir Čehijā. Ja ASV notiek tāda nelaime, ka tiek ievēlēts Tramps, tad cerīgākais partneris mums būtu Polija, kas līdz 2020. gadam nozīmīgi palielinās savu militāro potenciālu. Ja no ES izstājas Lielbritānija, zaudēsim vēl vienu partneri. Pat nezinu, uz ko vēl cerēt.»
Dārgi vai daudz dārgāk
«Ierasts teikt, ka ārpolitika dārgi maksā, tāpēc tai nereti samazina budžetu. Taču notikumi kaimiņos rāda – daudz dārgāk var maksāt nepietiekami resursi ārpolitikā, kas saistīti ar drošību. Jāpatur prātā, kāda ir pasaules demogrāfiskā prognoze – Āfrika nākamajos 50 gados ir vienīgais kontinents ar strauji augošu demogrāfisko līkni, un Eiropa būs liels magnēts, ja nespēsim izveidot pietiekami efektīvu ekonomiskā atbalsta politiku, lai cilvēkiem nebūtu kārdinājums doties no turienes prom,» vērtē S. Kalniete.
Parlamenta ziņojumu nodos Eiropas Padomei un Komisijai, to tālāk dažādos procedūru dokumentos īstenos ārlietu komisāre Federika Mogerīni. Viņai pērn maijā uzdeva radīt ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kam jānāk klajā jūnijā.
«Parlamenta ziņojumam ir tematiskā, ne ģeogrāfiskā pieeja, kas noteic augstu vispārīguma pakāpi. Komisijas uzdevums ir sagatavot konkrētas programmas, kā dokumentu īstenot dzīvē. Ziņojums sabalsojas ar Mogerīni rakstīto, un tas kļūs par konkrētos virzienos praktiski piepildāmu dokumentu,» skaidro S. Kalniete.
Eiropas aģentūra «Frontex»
Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām, izveidota ar EK regulu 2004. gadā.
Funkcijas:
koordinē operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm ārējo robežu pārvaldībā;
palīdz robežsargu apmācībā;
analizē riskus, kontrolē attīstību ārējo robežu uzraudzībā;
palīdz dalībvalstīm ar pastiprinātu tehnisko un operatīvo darbību pie ārējām robežām;
nodrošina atbalstu kopēju operāciju organizēšanā;
sadarbojas ar EUROPOL, muitu fitosanitāro un veterināri sanitāro pārbaužu jomā.
Izpilddirektors: Ilka Laitinens.
Avots: europa.eu.
