Atēnās svinīgā ceremonijā 16. aprīlī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ministru prezidents Einars Repše parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Atēnās svinīgā ceremonijā 16. aprīlī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ministru prezidents Einars Repše parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Pildspalva, kura iemūžināja šo vēsturisko faktu, turpmāk glabāsies goda vietā uz prezidentes galda.
2004. gada 1. maijā
Pievienošanās ES līgums tika parakstīts starp 15 dalībvalstīm un desmit kandidātvalstīm. Ceremonijas oficiālajā daļā līgums bija noformēts divās izteiksmīgi biezās grāmatās – viens angļu valodā, otrs attiecīgās valsts valodā. Ārlietu ministre Sandra Kalniete, kā arī Latvijas iestāšanās sarunu ES vadītājs Andris Ķesteris savus parakstus līgumam pievienoja vēlāk. Ņemot vērā dokumenta plašo apjomu, šoreiz katra la- pa netika vīzēta, kā tas bijis citreiz.
Līguma spēkā stāšanās laiks – 2004. gada 1. maijs, pēc tam, kad visas ES dalībvalstis līgumu būs ratificējušas parlamentos, bet kandidātvalstīs būs notikuši referendumi. Lielākajā daļā kandidātvalstu – Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Polijā, Čehijā un Igaunijā – līgums stāsies spē- kā tikai tad, ja referendumā būs iegūts vairākums balsojumam par pievienošanos Eiropas Savienībai.
Ja referendumā nobalso pret…
Eiropas Savienības 1997. gada paplašināšanās vilnī tika parakstīts līgums arī ar Norvēģiju par iestāšanos Eiropas Kopienā, bet Norvēģija referendumā nobalsoja pret pievienošanos Kopienai. Tomēr pievienošanās līgums starp pārējām valstīm palika spēkā.
Līdzīgi būs arī tad, ja kāda kandidātvalsts referendumā nobalso pret pievienošanos Savienībai: līgums paliek spēkā attiecībā uz pārējām valstīm. Grozījumi līgumā netiek veikti.
Nemaz tik mazi neesam
Eiropas Konventa darba sanāksmē, dažas stundas pirms līguma parakstīšanas, Latvija un pārējās kandidātvalstis piedalījās apspriedē ar Eiropas Konventa prezidentu Valerī Žiskāru d’Estēnu par Eiropas Konstitūcijas projektu.
«Eiropas Savienībai arī turpmāk jāpaliek nacionālo valstu savienībai bez jebkādām federalizācijas tendencēm. Jāsaglabā līdzšinējā prezidentūras rotācijas sistēma, un no katras valsts jāizvirza viens komisārs Eiropas Komisijā,» vēlāk pauda ministru prezidents Einars Repše. Šāda ir visu mazo valstu nostāja, kuras tikai nosacīti ir mazas valstis, jo nu jau Konventā veido vairākumu.
Eiropas Konstitūcijas projekts tiks prezentēts Eiropadomes sēdē Salonikos šī gada 20. jūnijā. Tālāk to izskatīs ES starpvaldību konference, kuru veido esošo dalībvalstu valdības pārstāvji.
Kādas būs gaidāmās pārmaiņas?
Pievienošanās līguma parakstīšana ir noslēgums vairāk nekā divu gadu ilgam iestāšanās sarunu darbam. Kas notiks tālāk līdz referendumam un iestāšanās dienai?
No 16. aprīļa tiek vērtas durvis Latvijas novērotājiem Eiropas Parlamentā. No maija deviņi Saeimas deputāti dosies uz Eiropas Parlamentu sekot aktivitātēm, piedalīties komisiju sēdēs un izteikt savu viedokli. Tomēr iespēja balsot būs liegta līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2004. gada jūnijā.
Arī ministriju pārstāvji no šī brīža piedalīsies ES Padomes darba grupās, kuras izstrādā ES tiesību aktu projektus. Jau no šī gada janvāra jaunie ES tiesību aktu projekti tiek nosūtīti kandidātvalstīm. Piemēram, Latvija bija pirmā, kura iesaistījās jaunā iepakojuma direktīvas projekta apspriešanā.
Tagad parakstītais līgums tiks nodots ratificēšanai Saeimā, bet Saeima to darīs tikai pēc referenduma.
Ko saka paši grieķi?
Sakarā ar svinīgo pasākumu grieķi bija parūpējušies arī par sevi un pasludinājuši 16. aprīli par brīvdienu. Iemesls tam bija vairāk praktisks – tā kā pilsētas centrs bija slēgts, gan auto, gan iedzīvotājiem bija liegts šķērsot daļu pilsētas. Nekursēja lielākā daļa sabiedriskā transporta, un nestrādāja valsts iestādes.
Lai gan daudziem grieķiem šī diena sagādāja neērtības un daļa vēroja valsts televīzijas raidītās diskusijas par ES paplašināšanās ietekmi uz Grieķijas tautsaimniecību, kopumā grieķi ir vislielākie paplašinātas Eiropas optimisti pēc dāņiem.
Kā visur Eiropā, arī Grieķijā visaktīvākie eiroskeptiķi ir lauksaimnieki, jo pastāv pamato- tas bažas, ka turpmāk ES nevarēs vairs sniegt tik dāsnu finansiālu atbalstu lauksaimniecībai, kā tas ir tagad. Turpmāk būs jādalās ar jaunajām kandidātvalstīm, tostarp ar Latviju.
