Semināru «Sievietes, robežas, masu informācijas līdzekļi» aprīļa sākumā bija organizējis Ziemeļvalstu žurnālistikas centrs sadarbībā Baltijas valstu mediju centriem un Starptautiskās migrācijas organizācijas nodaļām Helsinkos, Viļņā un Rīgā.
Semināru «Sievietes, robežas, masu informācijas līdzekļi» aprīļa sākumā bija organizējis Ziemeļvalstu žurnālistikas centrs sadarbībā Baltijas valstu mediju centriem un Starptautiskās migrācijas organizācijas nodaļām Helsinkos, Viļņā un Rīgā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas žurnālistiem Tallinā piepulcējās kolēģi no Somijas un Krievijas.
Seminārā saņemtā informācija pārsteidza un satrieca ar skaudrumu. Seksa industrija, sieviešu, meiteņu un bērnu iesaistīšana prostitūcijā, izrādās, ir ienesīgākais nelegālais bizness pēc spirta, cigarešu un degvielas kontrabandas. Baltijas valstīm ir īpaši nozīmīga vieta cilvēku tranzītā uz Eiropas vidieni.
Rietumu valstis kļūdu atskārtušas
Latvijas Republikas Ministru kabinets 1998. gadā pieņēma noteikumus par prostitūcijas ierobežošanu, galvenokārt paredzot kontroles ieviešanu veselības aizsardzības jomā. Šajā ziņā veikts vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tomēr ārzemju eksperti lēš, ka mūsu valstī atkārtota Eiropas valstīs pieļautā kļūda, kur prostitūcijas legalizēšanas sekas jau jūtamas. Valsts, kas iekasējot nodokļus arī no prostitūtām, līdzinoties suteneram…
Gatavojot ziņojumu semināram, laikraksta «Diena» žurnālistei Dacei Plato datus par prostitūciju izdevies uzzināt tikai Narkotiku apkarošanas birojā, un tie bija visai skopi. 1998. gadā Latvijā pret 18 personām ierosinātas krimināllietas, izvirzot apsūdzību par sutenerismu un iesaistīšanu prostitūcijā, septiņos gadījumos prostitūcijā tikušas iesaistītas nepilngadīgas personas. Valstī darbojas ap 50 intīmpakalpojumu klubu, pagaidām piecas no pārbaudei pakļautajām prostitūtām ir inficētas ar HIV vīrusu. 1997. gadā atpakaļ uz Latviju no citām valstīm deportētas 70 prostitūtu, 1998. gadā – 166. Vidēji klients pakalpojuma sniedzējai maksā 35 – 45 dolārus, par īpašiem pakalpojumiem takse lielāka.
Ceļš uz labklājību beidzas bordelī
Aptuveni aprēķini liecina, ka Latvijā gadā iebrauc vismaz 200 prostitūtu no bijušās PSRS republikām, kuras no šejienes mēģina iekļūt Eiropā. Turp ceļu lūko ne tikai šī aroda pārstāves. Ap 500000 sieviešu un jauniešu katru gadu ierodas Rietumeiropā cerībā atrast labāku darbu, lielāku algu nekā dzimtajā zemē. Iepriekš uzklausīti vilinoši piedāvājumi auklēt bagātnieku ģimenēs bērnus, strādāt par mājkalpotājām, oficiantēm, dejotājām bāros, restorānos, uz kuģiem, atpūtas namos.
Starptautiskās Migrācijas organizācijas dati liecina, ka Rietumeiropas zemēs daļa šo sieviešu nokļūst seksa industrijas verdzībā. Viņas spiestas pārdot savu miesu, saņemot labi ja trešo daļu no summas, ko par pakalpojumu maksā klients. Nežēlīgi izmantotas, beztiesīgas, bez dokumentiem un naudas viņas pakļautas jebkādai vardarbībai. Lai izturētu, viņas sāk lietot narkotikas, tiek iesaistītas kriminālnoziegumos. Tikai retā no šīm prostitūtām nodzīvo ilgāk par 40 gadiem. Līdz šim vecumam viņu veselība un prāts ir sagrauts. Nereti lietotais apzīmējums – vieglas uzvedības sievietes – uz viņām grūti attiecināms, šo sieviešu darbs ir fiziski smags, netīrs un dzīvībai bīstams.
Tikko inficētas miesas pieplūdums
Eiropas baudas tirgos pēdējos gados īpaši liels prostitūtu pieplūdums ir no Austrumeiropas – Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, arī no Polijas, Čehijas, bijušās Austrumvācijas. Tas radījis ievērojamu satraukumu, jo, piemēram, Ukraina ir HIV infekcijas epicentrs Austrumeiropā (skat. diagrammu). Baltkrievijā 1996. gadā bijis 117 ar HIV vīrusu inficēto, 1998. gadā – vairāk nekā 3000, šajā valstī bīstamākie rajoni ir Minska, Svetlogorska. Krievijas rietumdaļā visnelabvēlīgākā situācija ir Kaļiņingradas apgabalā. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem divi vai trīs ir HIV vīrusa nēsātāji, pavisam apgabalā tādu ir 2000. No 103 medicīniski pārbaudītajām prostitūtām, kuras aktīvi sniedz savus pakalpojumus, trešā daļa bija inficētas ar HIV.
Ceļojumi ar piedevām
Igauņu kolēģi stāstīja, ka Tallinā šīs profesijas pārstāves piedāvājot savus pakalpojumus 200 metru no parlamenta ēkas. Taču daudz vairāk dažādu tautību prostitūtu ar prāmi vai autobusu regulāri «reiso» no Tallinas uz Helsinkiem. Ir arī tādas, kuras savā arodā strādā tikai uz kuģiem.
Krievijas kolēģi izpētījuši, ka līdzīga kustība notiekot Karēlijā un Murmanskas apgabalā, kas robežojas ar Lapzemi Somijā. Turienes vīrieši esot naudīgi, bet iespēju tērēt maz.«Ekskursantes» no Krievijas puses dažu dienu laikā pagūstot iztirgot līdzņemtās cigaretes, degvīnu un nopelnīt, sniedzot arī miesīgas izpriecas.
Izglītotajām ir mērķis
Iecienīts prostitūtu maršruts vedot no Sanktpēterburgas uz Helsinkiem. Tā rezultātā Somijas galvaspilsētā prostitūcijas līmenis dažu gadu laikā pieaudzis tik strauji, ka pat pārsniedzis šīs parādības izplatību kara gados. Pētniece Rēte Nurmi prostitūcijas līkločus Baltijā un Skandināvijā pēta Somijas valsts Veselības un labklājības centra uzdevumā. Viņa pauda faktus, kas apgāž vispārpierasto viedokli, ka prostitūta ir neizglītota, trūkumā nonākusi meitene no laukiem… Helsinku uzdzīves vietās viņa sastapusi «kalpojot» no Austrumeiropas valstīm ieceļojušās sievietes ar universitātes izglītību – pedagoģes, mediķes, inženieres. Dažām no viņām bijis skaidrs mērķis – iekrāt naudu, izkļūt no publiskā nama, sākt savu biznesu vai izdevīgi apprecēties, lai paliktu dzīvot ārzemēs.
Izmanto arī bērnus
Kolēģi no Krievijas liecināja, ka nedēļas nogalēs uz Helsinkiem no Sanktpēterburgas «peļņā» dodoties ne tikai sievietes, bet arī autobusi ar pusaudžiem, puišiem un meitenēm, kuri tiek nodarbināti nelegālās uzdzīves vietās Helsinku tuvumā. Krievijā atklāti gadījumi, kad mātes prostitūtas suteneriem pārdevušas bērnus. Izvirtuļu vidū mazgadīgo pakalpojumi esot vispieprasītākie un visaugstāk apmaksātie, bet peļņas lielāko daļu savāc «preces» piegādātājs. Šajā jomā Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā nereti tiekot iesaistīti klaiņojošie un ubagojošie bezpajumtes bērni, kuri par pusdienām vai kādu drēbes gabalu gatavi uz visu. Šo pusaudžu pazušanu pat nepamana, jo viņus neviens nemeklē…
«Pazudušās» sūta uz mājām piespiedu kārtā
Par situāciju Lietuvā informēja Iekšlietu ministrijas kriminālmeklēšanas nodaļas inspektors Sigits Šlakaitis, kurš nodarbojas ar pazudušo cilvēku meklēšanu. 1997. gadā tuvinieki meklēšanai pieteikuši 171 sievieti (137 atrastas, visas jaunākas par 30 gadiem), 1998. gadā meklēšanā bijušas 205 sievietes, no viņām 176 atrastas. 1998. gadā Vestfālenes zemē Vācijā tika atklāta 1201 prostitū- ta, kas šajā arodā strādāja nelegāli. 14 procentu no tām bija Polijas, 13 – Ukrainas, 11 – Krievijas, 10,4 procenti Lietuvas iedzīvotājas. 1996. gadā atpakaļ uz Lietuvu no 18 ārvalstīm deportētas 320 tur nelegāli strādājot atklātas prostitūtas, 1997. gadā – 287, 1998. gadā – 460, 1999. gada trijos mēnešos – 19. Iecienītākās valstis – Vācija, Izraēla, Lielbritānija, bet strādāts tiek arī Nīderlandē, Dānijā, Polijā, Norvēģijā, Grieķijā, Zviedrijā, Šveicē, Turcijā, Ungārijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Krievijā, Arābu Emirātos. Īpašas attiecības šajā jomā esot izveidojušās ar Izraēlu, kurp izceļojuši ne mazums turīgo Lietuvas iedzīvotāju. Izraēlas publiskajiem namiem regulāri tiekot vervētas lietuvietes.
Saprāta līmeņa rādītājs
Šeit uzskaitītie fakti varētu likt mums kļūt vērīgākiem un atmest lētticību. Zem dzīves straumes virmo melni akači. Visvairāk rūpju vērti ir mūsu jaunieši. Meitenes, puiši un zēni, kuri prostitūcijas jomā iepinas pavisam jauni, nereti paliek bez izglītības, profesijas un nespēj izrauties no šīs dzīves, jo citas nepazīst. Naivi ir cerēt, ka viss noregulēsies pats no sevis.
Vienpusīgi analizēt šo problēmu nevar. Prostitūcija ir viena no senākajām profesijām, un šādi pakalpojumi tiks sniegti, kamēr pēc tiem būs pieprasījums. To nevar arī gluži vienkārši aizliegt, izlikties nemanām vai uzskatīt par normālu dzīves sastāvdaļu. Šī parādība ir sabiedrības fiziskās un morālās veselības, varētu teikt – saprāta līmeņa rādītājs. Pašreizējā sociāli ekonomiskā sistēma rēķinās tikai ar stipriem cilvēkiem, tādiem, kuri paši spēj atrisināt savas problēmas. Bezdarbnieku vidū ir sieviešu skaita pārsvars. Izbaudījušas bezcerību, trūkumu, izmisumu, dažas no viņām nolemj izkļūt no situācijas tā, kā tikai viņas to spēj, – kļūstot par prostitūtām. Viņu vidū ir tādas sievietes, kuras to dara, lai uzturētu ģimeni, sūtītu skolā bērnus…
