Iepriekšējā nedēļa (ar to arī beidzās mans šīsvasaras atvaļinājums) pierādīja, cik daudzveidīga var būt dzīve.
Iepriekšējā nedēļa (ar to arī beidzās mans šīsvasaras atvaļinājums) pierādīja, cik daudzveidīga var būt dzīve. Svētdienas rītā, nolasījusi dārziņā avenes, kājoju pa lietus noskaloto starptautisko maģistrāli uz Bausku. Uzmundrināju sevi, sacīdama, ka Latvija vispār ir diezgan liela valsts, ja to nākas pārstaigāt ar kājām.
Jau nākamās dienas pievakarē, ogu spainīti apmainījusi pret ceļasomu, stāvēju Briseles lidostā. Pēc triju stundu lidojuma kopā ar kolēģi Tāli Eipuru no Latvijas Radio bijām nokļuvusi pašā Eiropas viducī. Nācās aprast ar domu, ka attālumi ir relatīvi, gluži tāpat kā jēdzieni liels un mazs. Tas vairākkārt ienāca prātā arī Eiropas Savienības kandidātvalstu žurnālistu pārstāvju informatīvajā seminārā. Kolēģus no Slovakijas, Čehijas, Baltijas valstīm, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas un Kipras uz Briseli bija aicinājis Eiropas Komisijas Tehniskās informācijas apmaiņas birojs TAIEX.
Latvijas Misijas pie Eiropas Savienības pirmā sekretāre Solveiga Silkalne, ko sastapām Briselē, stāstīja, ka Latvijai šis gads ir ļoti svarīgs. Līdz Helsinku apspriedei, kas notiks gada beigās, visai dokumentācijai sarunu sākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā jābūt iesniegtai, sakārtotai un izvērtētai atbilstoši šīs Savienības standartiem.
Semināra gaitā tikām pār liecināti, ka ikdienas preses brīfingā augstāko ierēdņu viedokļus uzklausa masu komunikāciju līdzekļu pārstāvji no visas pasaules. Viņiem pieejami visi dokumenti, protokoli, informācijas apkopojums un analīze.
Preses loma tika uzsvērta arī mūsu seminārā, īpaši izceļot reģionālās preses nozīmi. Nacionālo laikrakstu žurnālisti var ātrāk iegūt ziņas no parlamenta un valdības, piekļūt autoritātēm, bet vietējo laikrakstu reportieri ir tuvāk saviem lasītājiem, kuri būs īstie lēmēji.
Beļģijas vārds šovasar daudzkārt pieminēts dioksīna skandāla dēļ. Notikušais ir skaļš pliķis Eiropas Savienībai, vēl jo vairāk tādēļ, ka kandidātvalstīm tiek uzstādītas stingras prasības visās jomās. Lauksaimniecības produkcijai vien Eiropā ir aptuveni 150 dažādu sertifikātu, bet pienam – pieci, gaļai – desmit. Acīmredzot tāpēc Latvija uz Eiropas Savienību 1998. gadā importējusi tikai nelielu daudzumu pārtikas preču – piena pulvera, siera, sviesta, degvīna, arī mellenes un gailenes.
Divas Briselē pavadītās dienas ļāva tikai nojaust, kā dzīvo briselieši. Vakarā, atgriežoties pēc teiksmaini greznu arhitektūras pieminekļu aplūkošanas, nācās kāpt tumšajā, nemīlīgajā Briseles metro. Līdzās pārgurušām ķīniešu meitenēm, kuras pēc garu stundu nostrādāšanas aizmiga, jau iekritušas vilciena sēdeklī, brauca arī uzvalkos un kaklasaitēs tērpušies ierēdņi ar diplomātportfelīšiem rokā. Briseles ielās daudzi ierasti staigā lielus attālumus, jo pilsētas pārpildītajās ielās pārvietoties ar mašīnu var tikai ļoti lēnām.
Jāteic, ka Eiropas Komisijas rīkotais seminārs bija augstā kvalitātē. Ar žurnālistiem tikties ieradās šīs organizācijas autoritātes. Lidojuma biļetes bija pasūtītas biznesa klasē, dzīvošana viesnīcā ar augstu komfortu. Mēs gan esam raduši pie lielākas pieticības un taupības. Bet varbūt tas ir Eiropas Savienības vilinājums – ja būsim kopā, dzīvosim tikpat labi?
