Eiropas Parlamentā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija kandidē ar 11. kārtas numuru.
Eiropas Parlamentā (EP) Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) kandidē ar 11. kārtas numuru. Kandidātu vidū arī ilggadējs partijas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors JURIS BOJĀRS.
Kā EP spēj ietekmēt mūsu dzīvi Latvijā? Kāda vispār ir jēga šim parlamentam, deputātu ievēlēšanai tajā?
– Mums jāapjauš, ka dzīvojam citā ģeopolitiskā vidē, nekā tas bija pirms gadiem desmit vai pat pirms šī gada 1. maija. Mēs vairs neesam maza, trūcīga valsts, bet gan pašlaik pasaulē ekonomiski un politiski spēcīgākās apvienības dalībnieki. Esam iekļāvušies tādā valstu sistēmā, kur savulaik Grieķijā ir kārts demokrātijas šūpulis. Pašlaik vairākums ES dalībvalstu ir paraugdemokrātijas.
Sava likteņa lemšanā Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts. Un to apjauš kreiso spēku partijas, kas tieši tāpēc cenšas iekļūt EP. Rubikieši un viņiem līdzīgie iestājas par federālu Eiropas Savienību, par tautību Eiropu. To viņi dara tāpēc, ka tādējādi cer panākt krievu valodas, pēcāk arī visas Krievijas lielāku ietekmi ES, arī Latvijā. Mēs, pretēji vietējiem sociālistiem, esam par nacionālu valstu Eiropu un kategoriski pret federālu Eiropu. Mēs esam pret spēcīgu ES prezidentu, bet atbalstām prezidējošās valsts ideju, kad katra dalībvalsts prezidē ES pusgadu rotācijas kārtībā. Mūsu spēks ir arī sociāldemokrātu idejas.
Kāds ir sociāldemokrātu veikums ES kopējā lietā?
– Mēs EP strādāsim savā Eiropas Sociālistu partijas frakcijā. Tieši sociāldemokrātu ideoloģija bija noteicošā pēdējo gadu laikā, kas veicināja ES paplašināšanos. Tas ir viņu nopelns, ka tā saucamajās vecajās ES valstīs ir tik augsts iedzīvotāju labklājības līmenis, jo sociāldemokrāti ir bijuši vairākumā EP trīs reizes pēc kārtas. Sociāldemokrāti pārsvarā pārstāv darba ņēmējus, tas ir, tautas vairākumu. Latvijā tā diemžēl ir sabiedrības trūcīgākā daļa.
Kas ir LSDSP kandidāti, kādi kritēriji noteica viņu izvēli?
– No Latvijas jāievēl deviņi tādi deputāti, kurus Eiropā sadzirdēs, kurus tur vispār uzklausīs. Eiropā, starp citu, ieklausās zinātnieku viedokļos, tāpēc mūsu kandidātu sarakstā ir pieci profesori, seši zinātņu doktori, divi akadēmiķi, viņu vidū arī es.
Mēs EP deleģējam ietekmīgas personības, cilvēkus, kuriem uzticas Latvijā. Varu uzskaitīt virkni personību, kuras mūsu, 11. sarakstu ļauj pat dēvēt par unikālu. Mums ir trīs Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri: Dainis Īvāns, Jānis Dinēvičs un es. Mums ir dzejnieks, tulkotājs, poliglots Uldis Egils Bērziņš, kurš pārvalda apmēram 20 valodu. Diviem mūsu kandidātiem ir juridiskā izglītība, un tas ir pašsaprotami, jo darbs EP tomēr ir likumdošanas darbs. Mūsu sarakstu kuplina arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Kādi ir tie argumenti, kuri vēlētāju rīt visspēcīgāk pārliecinātu tieši par 11., LSDSP sarakstu?
– Vispirms tie ir mūsu paveiktie darbi, kā arī pašreizējā situācija valstī. Eiropas Savienībā Latvija iestājusies kā nabadzīgākā valsts. Par to vērts padomāt. Vēlētājiem jāatceras, kas bija pie varas visus neatkarības gadus. Tās bija tikai labējās partijas, tie ir solītāji, kuru lielākais “veikums” ir amerikāņu konstatētā valsts nozagšana. Gandrīz katrās iepriekšējās vēlēšanās “uzpeldēja” kāds jauns brīnumdaris: Joahims Zīgerists, Andris Šķēle vai Einars Repše. Uz viņu sirdsapziņas ir gan “Lattelekom”, gan digitālās televīzijas afēra, mūsu rūpniecības līdera VEF izputināšana, arī visas padomju naudas nozagšana no visu iedzīvotāju rēķiniem naudas reformas laikā. Rīkojumu par šīs naudas vākšanu parakstīja E. Repše – tolaik Latvijas Bankas prezidents.
Pretēji tam minēšu Rīgas Domes veikumu pēdējo triju gadu laikā, kopš tur pie varas ir sociāldemokrāti. Mēs Rīgā protam strādāt, risinot gan pilsētas sociālos jautājumus, gan padarot mūsu galvaspilsētu par tīkamu ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Šogad jau esam izsnieguši rīdziniekiem vairāk nekā 445 dzīvokļu atslēgas, līdz gada beigām – vēl tikpat. Lieliski svētki visiem bija Rīgas 800 gadu svinības, “Eirovīzijas” festivāls, Dziesmu svētki. Mēs ieguldām naudu pilsētas slimnīcu attīstībā, šogad viens miljons150 tūkstoš latu. To noteikti izjūt arī baušķenieki, jo apmēram puse Rīgas slimnīcu pacientu ir no valsts rajoniem. Esam atjaunojuši Nacionālo teātri un palaiduši prāmi uz Stokholmu. LSDSP aizkavēja nelietīgu afēru – “Latvenergo” privatizāciju, patiesībā nozagšanu.
Braucot uz Bausku, pa ceļam vēroju ziedošus rapšu laukus. Tieši mūsu deputāts 7. Saeimā Arnis Kalniņš panāca šī projekta – nozares attīstības – īstenošanu. Arī jūsu pilsētas galva ir sociāldemokrātu ideju atbalstītāja. Vai Bauskā pēdējo gadu laikā īstenoti kādi nelietīgi projekti? Jā, attīstībai Bauska varēja iegūt vairāk naudas, taču Saeimā pie varas ir labējie, un naudas plūsmu viņi vairāk novirza uz tiem rajoniem, kurus vada viņu cilvēki.
Briselē laikam nerisinās Bauskas problēmas. Ko LSDSP, deleģējot savus cilvēkus EP, varētu mums visiem dot?
– Mēs iestāsimies par ES sociālās likumdošanas harmonizāciju, lai pakāpeniski pielīdzinātu Latvijas iedzīvotāju algas un pensijas ES līmenim. Atbalstīsim ES pamatprincipus, kuros galvenā vērtība ir cilvēks. Centīsimies palielināt arodbiedrību lomu, jo jau tagad šeit ir virkne lielo ārzemju uzņēmumu, kas neļauj strādājošiem dibināt arodbiedrības un saviem speciālistiem maksā vairākkārt lielākas algas nekā mūsu pilsoņiem. Tādējādi Latvijas darba cilvēki kļūst par otrās šķiras cilvēkiem paši savā zemē, viņus šeit izmanto lielās Rietumu firmas.
ES likumdošanu tomēr iespējams sakārtot tā, lai izskaustu šo diskrimināciju. Mēs arī strādāsim pie ES struktūrfondu naudas novirzīšanas Latvijas lauksaimniecības, ceļu tīkla un mazo uzņēmumu attīstībai.
Apmaksājusi LSDSP
