Šoreiz publikācija koncentrēta uz Eiropas Parlamentu, jo tūlīt jūnijā Eiropas Savienības dalībvalstis ievēlēs šī Parlamenta deputātus.
Šoreiz publikācija koncentrēta uz Eiropas Parlamentu, jo tūlīt jūnijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ievēlēs šī Parlamenta deputātus.
Tās būs piektās vēlēšanas ES vēsturē (pirmās bija pirms 20 gadiem – 1979. gadā). Zīmīgi, ka šīs vēlēšanas notiek laikā, kad Parlamenta deputātu ietekme uz ES likumdošanu ir lielāka nekā jelkad agrāk.
Institūcijas cīnās par varu
Eiropas Komisijai (EK) un arī ES dalībvalstīm būs jāsamierinās ar domu, ka nākotnē vara aizvien vairāk būs jādala ar Eiropas Parlamentu. Tas arī ir viens EK demisijas rezultāts. Tieši visas Komisijas 20 locekļu demisija 15. martā paātrināja debates par svarīgākajām institucionālajām reformām, kas dalībvalstīm jāveic pirms ES paplašināšanās.
«Cīņa par varu un ietekmi – tāds ir Eiropas Savienības institūciju (Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Ministru Padome) darbības reālais vēstures ritējums,» seminārā Holandē maija sākumā Latvijas žurnālistiem sacīja Briseles Universitātes lektors Predrags Avramovičs. Eiropas Parlaments, kuram patiesībā allaž bijis maz teikšanas (tas nepieņem likumus, izpilda tikai politisku konsultāciju un ieteikumu funkcijas), ļoti lepojas ar savu lomu EK demisijā. Briselē sastaptie žurnālisti stāstīja, ka tādējādi Parlaments pirms vēlēšanām cerot celt savu prestižu uz EK rēķina. Žurnālisti gan arī smējās, ka cilvēkiem taču ir gluži vienalga, kura institūcija «sašmucējusies» korupcijas skandālā un kura ir tā «tīrā» (Komisija vai Parlaments), tā pati Eiropas Savienība vien esot…
Vēlēšanas būs tests visai ES
Lai gan Parlamentam ir sava īpaša loma ES, tam nav izdevies piesaistīt sabiedrības uzmanību. Tāpēc arī Parlamenta vēlēšanās aktivitāte varētu būt neliela. Kopš 1979. gada vērojams, ka vēlētāju līdzdalība vēlēšanās vairākumā valstu ar katru reizi samazinājusies.
Šovasar vēlēšanas notiek dažādās dienās. Dānijā, Īrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē – 10. jūnijā, bet citur 13. jūnijā. Šīs vēlēšanas būs arī sava veida pārbaude visai ES politikai.
Interesanti, ka ES pilsonim ir nodrošināta iespēja balotēties kā kandidātam uz Parlamentu jebkurā no dalībvalstīm. Piemēram, 1994. gadā toreizējais studentu aktīvists Daniels Kons Bendits ticis ievēlēts Parlamentā kā Vācijas deputāts, šogad jūnija vēlēšanās viņš iekļauts kādā Francijas partijas sarakstā. Tādu informāciju mūsu žurnālistu vizītes laikā Eiropas Parlamentā sniedza Latvijas lietu referente Eiropas Parlamentā Lina Lofmarka.
Deputātu ietekme uz likumdošanu palielinās
Parlamentam nav tik liela vara kā Eiropas Komisijai un Ministru Padomei. Tomēr ir daudzi jautājumi, kuru risināšanā vajadzīgs Parlamenta apstiprinājums:
Savienības paplašināšanas fakta un Asociācijas līgumu apstiprināšana;
tiesības atbrīvot Eiropas Komisiju ar divu trešdaļu balsu vairākumu un apstiprināt komisārus;
ES budžeta apstiprināšana;
tirdzniecības līgumu apstiprināšana ar trešajām valstīm.
Amsterdamas līgums (stājās spēkā šogad 1. maijā) paredz Parlamentam un tā deputātiem daudz nozīmīgāku lomu Eiropas Savienībā. To jomu skaits, kurās Parlamentam un ES valstu valdībām būs vienāda atbildība par likumdošanu, ir pieaudzis no 15 līdz 40.
Jaunas vai paplašinātas pilnvaras likumdošanā tagad aptver muitas sadarbību, krāpšanas apkarošanu, sabiedrības veselību, sociālo politiku, reģionālos jautājumus un citas sfēras.
(Izmantoti semināra laikā Māstrihtā un Briselē iegūtie materiāli)
Eiropas Parlamentā ir 626 deputāti: Vācijai – 99; Francijai – 87; Itālijai – 87; Lielbritānijai – 87; Spānijai – 64; Nīderlandei – 31; Beļģijai – 25; Grieķijai – 25; Portugālei – 25; Zviedrijai – 22; Austrijai – 21; Dānijai – 16; Somijai – 16; Īrijai – 15; Luksemburgai – 6.
Ievēlētie deputāti sadalās pēc partiju interesēm, veidojot grupas. Tagad Parlamentā ir astoņas politiskās grupas. Lielākās no tām – Eiropas sociālisti un Eiropas Tautas partija.
Eiropas Parlaments darbojas Briselē, tā plenārsēdes notiek Strasbūrā.
